Pāriet uz saturu

Kanādas provinces un teritorijas

Vikipēdijas lapa

Kanādas provinces un teritorijas ir pirmā līmeņa Kanādas administratīvais iedalījums. Šajā līmenī ir 10 provinces un 3 teritorijas, kas visas kopā veido pasaules otru lielāko valsti. Galvenā atšķirība starp Kanādas provincēm un teritorijām ir šāda: provinces saņem tiešas pilnvaras no monarhijas, kamēr teritoriju pilnvaras izdod Kanādas federālā valdība. Līdz ar to provincēm ir lielākas politiskās pilnvaras.

Kanādas provinces un teritorijas administratīvi sīkāk dalās 3642 Kanādas pašvaldībās, kas ir Kanādas otrā līmeņa administratīvais iedalījums

Iedalījuma vēsturiskā attīstība

[rediģēt | labot pirmkodu]

Ontārio, Kvebeka, Ņūbransvika un Jaunskotija ir tās provinces, kas 1867. gada 1. jūlijā izveidoja federāciju un pakāpeniski ieguva suverenitāti no Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes. Nākamo sešu gadu laikā tām pievienojās Manitoba, Britu Kolumbija un Prinča Edvarda Sala.

Hudzona līča kompānija līdz 1870. gadam pārvaldīja lielas platības Kanādas rietumos, līdz tā šīs zemes nodeva Kanādas valdībai. Mūsdienās tā ir daļa no Ziemeļrietumu Teritorijām. 1905. gada 1. septembrī Ziemeļrietumu teritoriju daļa dienvidos no 60° paralēles kļuva par Albertas un Saskačevanas provincēm. 1869. gadā vēlēšanās tika izlemts, ka Ņūfaundlenda joprojām būs britu teritorija, jo vietējie iedzīvotāji baidījās no pārmērīgas Kanādas dominances.

1907. gadā Ņūfaundlenda un Labradora ieguva domīnijas statusu. 1948. gada referendumā ar nelielu pārsvaru tika izlemts, ka Ņūfaundlenda un Labradora būs Kanādas sastāvā, 1949. gadā tās kļuva par Kanādas desmito provinci.

Iedalījums

[rediģēt | labot pirmkodu]
KarteKarogsĢerbonisProvinceProvinces
nosaukums
angļu valodā
Galvaspilsēta[1]Lielākā pilsēta[2]IzveidotaPlatība (km²)[3]Iedz.sk. (2014)[4]ISO 3166-2
AlbertaAlbertaEdmontonaKalgari1905. gada 1. septembris661 8484 121 700CA-AB
Britu KolumbijaBritish ColumbiaViktorijaVankūvera1871. gada 20. jūlijs944 7354 631 300CA-BC
JaunskotijaNova ScotiaHelifeksaHelifeksa1867. gada 1. jūlijs55 284942 700CA-NS
KvebekaQuebecKvebekaMonreāla1867. gada 1. jūlijs1 542 0568 214 700CA-QC
ManitobaManitobaVinipegaVinipega1870. gada 15. jūlijs647 7971 282 000CA-MB
ŅūbransvikaNew BrunswickFrederiktonaSentdžona1867. gada 1. jūlijs72 908753 900CA-NB
Ņūfaundlenda un LabradoraNewfoundland and LabradorSentdžonsaSentdžonsa1949. gada 31. marts405 212527 000CA-NL
OntārioOntarioTorontoToronto1867. gada 1. jūlijs1 076 39513 678 700CA-ON
Prinča Edvarda SalaPrince Edward IslandŠarlotaunaŠarlotauna1873. gada 1. jūlijs5 660146 300CA-PE
SaskačevanaSaskatchewanRidžainaSaskatūna1905. gada 1. septembris651 0361 125 400CA-SK

Teritorijas

[rediģēt | labot pirmkodu]
KarteKarogsĢerbonisTeritorijaTeritorijas nosaukums
angļu valodā
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)[1]IzveidotaPlatība (km²)[3]Iedz.sk. (2014)[4]ISO 3166-2
JukonaYukonVaithorsa1898. gada 13. jūlins482 44333 897CA-YT
NunavutaNunavutIkaluita1999. gada 1. aprīlis2 093 19031 906CA-NU
Ziemeļrietumu TeritorijasNorthwest TerritoriesJelounaifa1870. gada 15. jūlijs1 346 1061 183 085CA-NT
  1. 1 2 «Provinces and Territories». Government of Canada. 2013. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 9. februārī. Skatīts: 2013. gada 6. augusts.
  2. Place name. «Census Profile». Statistic Canada, 2013. Skatīts: 2013. gada 6. augusts.
  3. 1 2 «Land and freshwater area, by province and territory». Statistics Canada. 2005. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 24. maijā. Skatīts: 2013. gada 4. augusts.
  4. 1 2 «Population by year, by province and territory (2010-2014) in thousands». Statistic Canada.

Ārējās saites

[rediģēt | labot pirmkodu]