Junkers Ju 87

Vikipēdijas lapa
Junkers Ju 87
Junkers Ju 87
Ju 87, nometot bumbas
Tips pikējošais bumbvedējs un Triecienlidmašīna
Valsts Trešais Reihs
Ražotājs Junkers
Konstruktors Hermanis Polmans
Pirmais lidojums 1935. gada 17. septembrī
Noņemts no servisa 1945.
Statuss nav bruņojumā, netiek ražots
Primārais lietotājs Valsts karogs: Vācija Luftwaffe
Ražošanā 1936—1945
Skaits 6000
Pikēšanas izpilde ar Ju 87

Junkers Ju 87 vai Štuka (no vācu: Sturzkampfflugzeug — 'pikējošais bumbvedējs') bija divvietīgs (pilots un strēlnieks) vienmotora pikējošais bumbvedējs, kas vācu gaisa spēkos Luftwaffe tika plaši izmantots Otrā pasaules kara laikā.

Viens no būtiskiem jautājumiem, veicot vācu gaisa spēku pārapbruņošanu pēc nacistu nākšanas pie varas, bija bumbvedēju ražošanas un apkalpošanas salīdzinoši lielās izmaksas iepretī to efektivitātei karadarbībā — tiem bija ievērojams munīcijas patēriņš, zema precizitāte un tie galvenokārt bija efektīvi vietās, kur atrodas blīva apbūve, dzīvā spēka koncentrācija.

Kā alternatīva tam bija pikējošie bumbvedēji, kas, izmantojot pikēšanu, varēja ievērojami precīzāk izlietot munīciju situācijās, kad kaujas uzdevums paredzēja taktiskas nozīmes mērķu — dzelzceļa mezglu, mazāku kaujas vienību u.tml. — iznīcināšanu.

Ar Ernsta Udeta atbalstu vācu bruņošanās pārvalde 1934. gadā izsludināja konkursu par pikējošā bumbvedēja izstrādi Luftwaffe vajadzībām. Junkers aviobūves uzņēmumā Hermaņa Polmana vadībā tika izstrādāts Ju 87 prototips, kas pirmo reizi pacēlās gaisā 1935. gadā. Uzvarot konkursā, tika uzsākta Ju 87 sērijveida ražošana.

Viena no novitātēm, kas tika pielietota Ju 87, bija hidrauliskās gaisa bremzes. Tās darbojās automātiski pikēšanas stāvoklī, un to uzdevums bija izvest lidmašīnu no pikēšanas — pārslodzes uz pilota ķermeni bija tik lielas, ka nereti noveda pie bezsamaņas. Speciāli tērpi, kas pie ievērojamām pārslodzēm novērsa asiņu aizplūšanu no galvas, novēršot šo problēmu, parādījās tikai pēc Otrā pasaules kara. Minētā novitāte ļāva Ju 87 veikt pikēšanu, sasniedzot maksimāli lielu ātrumu, lidojot gandrīz 90 grādu leņķī pret zemi, tādējādi iegūstot maksimāli precīzu trāpījumu pa mērķi.

Cita Ju 87 īpatnība bija pie šasijām piestiprinātā gaisa sirēna (iesaukta par "Jērikas tauri"), kas, veicot pikēšanu, radīja raksturīgu kaucošu skaņu. Lai arī tās praktiskais uzdevums bija signalizēt par sasniegto pikēšanas ātrumu, Ju 87 kaucošā skaņa tika izmantota arī propagandas nolūkos, simbolizējot vācu gaisa spēku varenību.

Pirmās ugunskristības Ju 87 piedzīvojis Spānijas pilsoņu karā, piedaloties kaujās Kondora leģiona sastāvā. Visplašāk Ju 87 tika pielietots Otrā pasaules kara pirmajos gados. Kopumā tika saražotas ap 6500 šī tipa lidmašīnas.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]