Spānijas pilsoņu karš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Spānijas pilsoņu karš
Испанская 11 интербригада в бою под Бельчите. 1937.jpg
Internacionālās brigādes karavīri uz T-26
Datums1936. gada 17. jūlijs1939. gada 1. aprīlis
(2 gadi, 8 mēneši, 2 nedēļas un 1 diena)
VietaSpānija
Spāņu Maroka
Vidusjūra
Spāņu Gvineja
IznākumsNacionālistu uzvara, republikas sakāve gāšana un Franko diktatūras izveidošanās
Komandieri
Manuels AsanjaHosē Sanhurho
Fransisko Franko
Spēki
450 000 kājnieku
350 lidmašīnas
200 artilērijas batarijas*
600 000 kājnieku
600 lidmašīnas
290 artilērijas batarijas*
* 1938. gadā

Spānijas pilsoņu karš (spāņu: Guerra Civil Española) ilga no 1936. gada 17. jūlijam līdz 1939. gada 1. aprīlim. Karš sākās ar atsevišķu Spānijas armijas ģenerāļu sarīkotu apvērsuma mēģinājumu pret Spānijas Otro republiku, kurš izdevās tikai daļēji, aizsākot pilsoņu karu.

Apvērsumā Spānija izrādījās sadalīta starp divām naidīgām nometnēm Fransisko Franko vadītajiem nacionālistiem un republikas atbalstītājiem. Nacionālistus atbalstīja konservatīvie, katoliskie spēki, kā arī galēji labējā Falangas partija. Republikāņu vidū bija gan centristi, kas atbalstīja kapitālistisku liberālo demokrātiju, gan revolucionāri anarhisti, komunisti un sociālisti.

Republikāņi saņēma militāro atbalstu no PSRS un Meksikas. Nacionālistus atbalstīja Hitlera Vācija, Musolīni fašistiskā Itālija un Salazara Portugāle. Turpretī Apvienotā Karaliste, Francija un ASV piekopa neiejaukšanās politiku. Karš beidzās ar nacionālistu uzvaru un Franko diktatūras izveidošanos, kas pastāvēja līdz 70. gadu beigām.