Juris Soikans

Vikipēdijas lapa
Juris Soikans
Dzimis 1920. gada 12. aprīlī
Valsts karogs: Latvija Ludza, Latvija
Miris 1995. gada 15. novembrī (75 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Nozares glezniecība, grafika

Juris Soikans (dzimis 1920. gada 12. aprīlī Ludzā, miris 1995. gada 15. novembrī Rīgā)[1] bija latviešu gleznotājs, grafiķis un mākslas zinātnieks.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1920. gadā atvaļināta virsnieka Jezupa Soikana un viņa sievas Olgas, dzimušas Tabulevičas, ģimenē. Brālis grafiķis Nikolajs Soikans. Studēja Latvijas Mākslas akadēmijā (1940—1943), no 1942. gada piedalījās izstādēs.[1]

Otrā pasaules kara laikā 1943. gadā viņu iesauca Latviešu leģionā, kara beigās 1945. gadā nokļuva Vācijā.[1] 1944. gadā sāka publicēt rakstus par mākslu, vēlāk darbojās glezniecībā, grafikā, grāmatu mākslā, bija vairāku grāmatu autors. No 1966. līdz 1982. gadam bija skolotājs Dortmundē.[1]

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadu sākumā atgriezās Latvijā,[1] lasīja lekcijas dažādās universitātēs, tai skaitā Latvijas Universitātē un Latvijas Kultūras akadēmijā.[1] 1990. gadā kļuva par Latvijas Mākslinieku savienības biedru.

Miris 1995. gadā.

Balvas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1948. gadā saņēma Gopera balvu, 1979. gadā — Rancāna fonda balvu, 1981. gadā — Pasaules brīvo latviešu apvienības KF balvu, 1982. gadā — Jūrdža fonda balvu.[1]

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

J. Soikana vārdā ir nosaukta Ludzas mākslas skola.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 269. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
  2. «Juris Soikans». Ludzasbiblio.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 3. decembrī. Skatīts: 2013. gada 22. decembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]