Konstantinopoles arhibīskaps, reliģisko tekstu autors
Svētais Joans Hrizostoms, arī Jānis Zeltamute, (grieķu: Ἰωάννης ὁ Χρυσόστομος}; dzimis ap 349. gadu, miris 407. gada 14. septembrī) bija baznīcas tēvs, Konstantinopoles arhibīskaps, Dievišķās liturģijas autors. Saukts par Zeltamuti savas daiļrunības dēļ, pazīstams kā homīliju autors. Homīlijā Kata Ioudaiōn (Pret jūdiem) vērsies pret jūdaisma un jūdaisma tradīciju piekritējiem.
Dzimis Antiohijā valsts darbinieka ģimenē. Ieguva labu izglītību. Ap 375. gadu kļuva par tuksneša mūku - askētu, tomēr, veselības stāvoklim pasliktinoties, atgriezās Antiohijā, kur 381. gadā kļuva par diakonu, bet 386. gadā - par priesteri. No 386. līdz 397. gadam kļuva populārs uzstājoties ar runām Antiohijas katedrālē.
397. gadā tika iecelts par Konstantinopoles arhibīskapu. Konstantinopolē Joans uzstājās pret laicīgās varas greznību, tomēr sastapās ar ievērojamu pretestību, 403. gadā notika Koncils zem ozola, kurā Hrizostoma mācības tika nosodītas, bet pats viņš atcelts no amata. Kaut arī baudīja Romas pāvesta Inocenta I atbalstu, vēlāk tika izsūtīts uz Armēniju. Tā kā Hrizostoms vēl aizvien baudīja popularitāti Konstantinoplē, 406. gadā tika dota pavēle par Joana pārvietošanu uz Picundu (mūsdienu Abhāzijā). Miris pa ceļam uz izsūtījumu.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Joans Hrizostoms.
