Abhāzija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Abhāzijas Republika
Аҧсны Аҳәынҭқарра
Республика Абхазия
Abhāzijas Republikas karogs Abhāzijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaAiaaira
Location of Abhāzija
Galvaspilsēta Suhumi
Valsts valodas abhāzu valoda, krievu valoda
Valdība Parlamentāra republika
(de jure Gruzijas sastāvdaļa)
 -  Prezidents Rauls Kadžimba
 -  Premjerministrs Sergejs Šamba
No Gruzijas / PSRS 1992 (de facto) 
Platība
 -  Kopā 8 600 km² 
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2003. g. 216 000 
 -  Blīvums 29/km² 
Valūta Krievijas rublis (RUB)
Laika josla Maskavas laiks (UTC+3)
 -  Vasarā (DST) Maskavas laiks (UTC+4)

Abhāzija (abhāzu: Аҧсны, gruzīnu: აფხაზეთი, krievu: Абхазия) ir valstisks veidojums Kaukāzā, atrodas Melnās jūras austrumu krastā. Ziemeļos robežojas ar Krievijas Federāciju. Gruzijas iekšienē tā robežojas ar Samegrelo-Zemo Svaneti reģionu austrumos.

Šobrīd Abhāzija ir starptautiski neatzīta valsts - de facto Abhāzijas Republika (abh. Аҧсны Аҳәынҭқарра, kr. Республикa Абхазия). Pēc vairuma pasaules valstu, arī Latvijas, viedokļa tā ir Gruzijas sastāvdaļa. Krievija, Nauru, Nikaragva un Venecuēla atzīst Abhāziju de iure.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnēji Kolhīdas valsts province, pēc tam sengrieķu kolonija, tad Ponta valsts province, līdz 65. gadā p.m.ē. to iekaroja romieši - līdz 6. gs. Romas impērijas, pēc tam Bizantijas impērijas province.

6. gs. izveidojās Abhāzijas valsts, kas atradās vasaļatkarībā no Bizantijas impērijas. Savu varenības apogeju valsts sasniedza monarha Leo II laikā, kad sarāva vasaļattiecības ar Bizantiju. Abhāzijas teritorijā ietilpa visa Rietumgruzija. Galvaspilsēta šai laikā atradās Anakopā (Jaunā Atona), tad Kutaisi. Sākot ar 9. gs. Abhāzijas valdnieki karoja ar Tao-Klardžetijas un Kahetijas valdniekiem, Georgija (miris 955.) un Leo III (valdīja 955.-967.) laikā Abhāzija iekaroja lielāko daļu Kahetijas un Tao-Klardžetijas ziemeļu daļu, taču tad vairākās kaujās abhāzu karaspēks cieta smagas sakāves, un 975. gadā Abhāzijas valsts kļuva par apvienotās Gruzijas valsts provinci. 15. gs., izjūkot Gruzijas valstij, kņazi no Čačbu dinastijas pasludināja savas zemes par suverēnu Abhāzijas kņazisti. 16. gs. Abhāzijas kņaziste nonāca vasaļatkarībā no Osmaņu impērijas.

Abhāzijas kņazistes karte (1843.)

Antiturciski orientētais kņazs Kelešs bejs 1808. gadā tika nogalināts atentātā, un viņa dēls Georgijs Safar bejs 1809. gadā vērsās pie Krievijas impērijas ar lūgumu ņemt Abhāziju savā aizgādībā. 1810. gada 17. (pēc jaunā stila 29.) februārī tika izdots imperatora Aleksandra I manifests par Abhāzijas kņazistes kā vasaļvalsts pievienošanu Krievijas impērijai. Taču Abhāzijas autonomijas tiesības tika ignorētas, 1864. gadā Abhāzijas kņazu vara tika likvidēta, bet pati kņaziste pārdēvēta par "Suhumi kara nodaļu" (kr. Сухумский военный отдел), kas izsauca virkni sacelšanos (lielākā bija t.s. Lihnenas sacelšanās 1866. gadā) un kā sekas - masveida abhāzu emigrāciju uz Osmaņu impēriju, kā arī Krievijas valdības īstenotas deportācijas (ap 1877.-1878. gadu Krievijas-Osmaņu karu kņazistes iedzīvotāju skaits bija sarucis uz pusi). Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas Abhāzija tika iekļauta jaunā administratīvā veidojumā - Aizkaukāza komisariātā (kr. Закавказский комиссариат). 1918. gada martā sākās boļševiku sacelšanās (tika ieņemta Suhumi), bet jau maijā boļševiki tika padzīti un varu Abhāzijā pārņēma t.s. Aizkaukāza seims (kr. Закавказский сейм)

1992.-1993. gada pilsoņu karš Gruzijā.
2008. gada Gruzijas-Krievijas karš.

1921. gada marta sākumā Abhāziju atkal ieņēma boļševiki, bet 28. martā tika proklamēta Abhāzijas Padomju Sociālistiskā Republika (kr. Социалистическая Советская Республика Абхазия). 16. decembrī APSR noslēdza "savienības līgumu" ar Gruzijas PSR. 1922. gada 13. decembrī kopā ar Gruzijas PSR tika iekļautas kā administratīvas vienības Aizkaukāza Sociālistiskajā Federatīvajā Padomju Republikā (kr. Закавказская Социалистическая Федеративная Советская Республика), bet 30. decembrī ASFPR iekļāvās PSRS sastāvā. 1925. gadā tika pieņemta APSR pirmā konstitūcija[1], kas noteica, ka APSR ir suverēna republika, kura ir līgumsaistībās (analogi ūnijai) ar Gruzijas PSR. 1931. gadā PSRS valdība šo īpašo statusu Abhāzijai atņēma, un tā kļuva par "vienkāršu" Abhāzijas Autonomo Padomju Sociālistisko Republiku (Абхазская АССР) Gruzijas PSR sastāvā.

1989. gadā Abhāzijas APSR sākās studentu nemieri, kā rezultātā Suhumi uz vairākām dienām pat ieviesa karastāvokli.

1990. gadā Abhāzijas APSR proklamēja sevi par suverēnu Abhāzijas Padomju Sociālistisko Republiku (Абхазская Советская Социалистическая Республика).

1991. gada referendumos, kad Gruzijas PSR iedzīvotāji pauda vēlmi izstāties no PSRS, Abhāzijas iedzīvotāju lielākā daļa izvēlējās atdalīties no Gruzijas PSR un palikt PSRS (vēlāk NVS) sastāvā (zināmā mērā to izprovocēja gruzīnu nacionālistu prasības, atjaunojot Gruzijas suverenitāti, likvidēt Abhāzijas autonomo statusu un "gruzīniskot" visu valsti). 1992. gada vasarā Gruzijas AP pasludināja par 1921. gada konstitūcijas atjaunošanu, savukārt Abhāzijas AP 23. jūlijā izsludināja 1925. gada konstitūcijas atjaunošanu (ar visu norādi par Abhāzijas un Gruzijas kā juridiski līdzvērtīgu līgumslēdzēju pušu līgumattiecībām), ko Gruzijas valdība atteicās atzīt. Politiskās pretrunas pārauga Gruzijas 14. augustā mēģinājumā pārņemt varu Abhāzijā ar ieroču spēku, kas pārauga nopietnā lokālā bruņotā konfliktā, kas prasīja vismaz 17 000 cilvēku dzīvību. Karadarbībā Gruzijas bruņotie spēki cieta sakāvi un atkāpās no lielākās daļas Abhāzijas teritorijas. 1993. gada septembrī daļa Abhāzijas parlamenta (gruzīnu deputāti) bija spiesti pamest Suhumi un pārcelties uz Tbilisi, tā izveidojot t.s. Abhāzijas autonomās republikas Augstāko Padomi trimdā (2006. gadā, Gruzijas armijai pārņemot savā kontrolē lielāko daļu Kodori ielejas, šī trimdas valdība pārcēlās uz turieni).

Pamieru izdevās noslēgt tikai ar ANO starpniecību 1994. gada aprīlī. Saskaņā ar 1994. gada 23. jūnija pamiera līgumu, gar Inguras upi tika noteikta 12 km plata demitilarizētā zona, gar kuru izvietojās Krievijas "miera uzturētāju" karaspēks. Gruzijas valdības kontrolētajā Kodori ielejas Ažaras ciemā izveidoja Abhāzijas trimdas valdību.

2008. gada bruņotā konflikta laikā Abhāzijas karaspēks iekaroja Kodori ieleju un padzina trimdas valdību no Ažaras ciemata.

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Abhāzijas karte mūsdienās
Abhāzijas skats pie Picundas.

Abhāzijas administratīvo iedalījumu veido 7 rajoni un 1 pilsēta. Galvaspilsēta ir Suhumi (abh. Аҟəа [а́кuа]; gruz. სოხუმი).

Rajoni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karte Rajons Rajons
abhāzu valodā
Administratīvais
centrs
Platība (km²) Iedzīvotāju
skaits (2011)[2]
ISO 3166-2
Gagra in Abkhazia (semi-secession).svg Gagras rajons Гагра араион Gagra &0000000000000772000000772 &000000000004021700000040 217
Gali in Abkhazia (semi-secession).svg Gali rajons Гал араион Gali &000000000003035600000030 356
Gudauta in Abkhazia (semi-secession).svg Gudautas rajons Гәдоуҭа араион Gudauta &00000000000016400000001 640 &000000000003677500000036 775
Gulripsh in Abkhazia (semi-secession).svg Gulripši rajons Гәылрыҧшь араион Gulripši &00000000000018350000001 835 &000000000001803200000018 032
Ochamchira in Abkhazia (semi-secession).svg Očamčiras rajons Очамчыра араион Očamčira &000000000002486800000024 868
Sukhumi in Abkhazia (semi-secession).svg Suhumi rajons Аҟәа араион Suhumi &00000000000015230000001 523 &000000000001153100000011 531
Tquarchal in Abkhazia (semi-secession).svg Tkuarčali rajons Тҟәарчал араион Tkuarčali &000000000001601200000016 012

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]