Jānošs Bojai
| ||||||||||||||
|
Jānošs Bojai (ungāru: Bolyai János, izrunā: /jaː.noʃː bo.ja.i/; dzimis 1802. gada 15. decembrī, miris 1860. gada 27. janvārī) bija Transilvānijas ungāru matemātiķis.
Kopā ar krievu matemātiķi Nikolaju Lobačevski tiek uzskatīts par vienu no neeiklīda ģeometrijas pamatlicējiem.
Dzimis Transilvānijā ungāru matemātiķa Farkaša Bojai ģimenē. Mācījās Karaliskajā Kara inženieru akadēmijā Vīnē. Ap 1825. gadu, dienēdams jaunākā leitnanta pakāpē, Bojai nonāca pie neeiklīda ģeometrijas postulātiem.
1832. gadā Bojai publicēja 24 lappušu darbu kā pielikumu tēva grāmatai "Skolu jaunatnes elementārās un augstākās matemātikas pamatu apmācības pieredze". Tajā tika izklāstīta neeiklīda ģeometrijas pamati un tas bija vienīgais viņa darbs, kurš publicēts Bojai dzīves laikā.
Bojai bija pazīstams poliglots, jo mācēja deviņas svešvalodas, to skaitā ķīniešu un tibetiešu valodu.
Bojai vārdā nosaukta lielākā universitāte Rumānijā — Babeša-Bojai universitāte Klužā-Napokā (Universitatea Babeş-Bolyai), kā arī vairākas skolas Ungārijā un Ungārijas matemātiķu biedrība.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jānošs Bojai.
|