Kārlis Frīdrihs fon Piklers-Burghauss

Vikipēdijas lapa
Kārlis Frīdrihs fon Piklers-Burghauss Ieroču SS uniformā.

Kārlis Frīdrihs fon Piklers-Burghauss (vācu: Carl Friedrich von Pückler-Burghauss; 1886—1945) bija vācu politiķis un Ieroču SS ģenerālleitnants. No 1943. gada maija līdz 1944. gada februārim viņš komandēja 1. latviešu SS-brīvprātīgo divīziju.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1886. gada 7. oktobrī Frīdlandē Silēzijas provincē Prūsijas politiķa Frīdriha fon Piklera-Burghausa (1849–1920) un Ellas fon Kepenas ģimenē. 1908. gadā viņš sāka dienestu Vācijas Impērijas armijā, 1913. gadā apprecējās ar Saksijas-Altenburgas hercoga meitu Olgu Elizabeti (1886–1955). Piedalījās Pirmajā pasaules karā. 1919. gadā iestājās Vācijas Nacionālajā Tautas partijā, bet 1931. gadā pievienojās Nacionālsociālistiskajai Vācijas strādnieku partijai (NSDAP) un Sturmabteilung (SA) šturmbanfīrera pakāpē. 1932. gadā paaugstināts par SA štandartenfīreru, tad par SA oberfīreru. Reihstāga vēlēšanās 1933. gada martā Pīklers-Burghauss kļuva par NSDAP Reihstāga deputātu, no 1934. gada jūlija līdz 1937. gada sākumam nodarbojās ar lauksaimniecību, no 1937. gada janvāra līdz 1939. gada 2. jūlijam atkal bija pieņemts aktīvajā SA dienestā.

Otrā pasaules kara laikā 1940. gada 1. jūlijā Pikleru-Burghausu uzņēma SS sastāvā brigādefīrera pakāpē. 1942. gada sākumā viņu iecēla par SS un policijas augstāko vadītāju Krievijas centrālajā daļā, viņam bija pakļautas arī ebreju masveida slepkavībās iesaistītās operatīvās vienības, 1942. gada 12. septembrī viņš kļuva par Bohēmijas un Morāvijas protektorāta Waffen-SS komandieri ģenerālmajora pakāpē.

1943. gada maijā viņu iecēla par 15. Waffen-SS grenadieru divīzijas komandieri ģenerālleitnanta pakāpē. Šo amatu viņš ieņēma līdz 1944. gada 17. februārim, kad atkal tika iecelts par Waffen-SS komandieri Bohēmijas un Morāvijas protektorātā.

Otrā pasaules kara beigās Piklers-Burghauss piedalījās cīnās pret Prāgas sacelšanos 1945. gada 7. un 8. maijā, tad pārvarot čehu partizānu vienību uzbrukumus, virzījās uz rietumiem, tomēr 10. maijā ASV brigādes ģenerālis Viljams H. Hoge noraidīja Piklera-Burghausa kapitulācijas lūgumu. 11. maija pēcpusdienā sākās Slivicas kauja ar Sarkano armiju. 1945. gada 12. maijā ap pulksten 3:00 amerikāņu un padomju militāro pārstāvju klātbūtnē Rakovicā ģenerālis Piklers-Burghauss parakstīja pēdējo Otrā pasaules kara militāro kapitulāciju Eiropā un pēc tam nošāvās.