Pāriet uz saturu

Kārlis Dāvids Justs Muiželis

Vikipēdijas lapa
Kārlis Dāvids Justs Muiželis
Kārlis Dāvids Justs Muiželis
Personīgā informācija
Dzimis 1799. gada 22. februārī
Rīga (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1843. gada 7. februārī (43 gadi)
Makņūnu muiža, Kauņas guberņa (tagad Karogs: Lietuva Lietuva)
Zinātniskā darbība
Zinātne veterinārmedicīna
Alma mater Viļņas Universitāte

Kārlis Dāvids Justs Muiželis (lietuviešu: Karolis Justas Muiželis, 1799—1843) bija latviešu izcelsmes veterinārārsts, Viļņas Universitātes, vēlāk Viļņas Medicīnas un ķirurģijas akadēmijas profesors.

Dzimis 1799. gada 22. februārī Pārdaugavā Rīgas tirgotāja Jāņa Heinriha Muižeļa un viņa sievas Annas Elizabetes 4 bērnu ģimenē kā trešais bērns. Cēlies no Daugavas pārcēlāju un koktirgotāju Muižeļu dzimtas. Viņa krusttēvs bija Rīgas farmaceits un zinātnieks Dāvids Hieronīms Grindelis (1776—1836).[1] Viņa tēvam piederēja tirdzniecības nams Johann Heinrich Muischel & Co, bet sakarā ar 1798. gada kokmateriālu izvešanas aizlieguma izraisītajiem zaudējumiem viņš neilgi pēc dēla Kārļa piedzimšanas pārdeva savus Rīgas īpašumus un nopirka divas nelielas muižas tālaika Viļņas guberņā.[2] Kārlis Muiželis mācījās Tērbatas ģimnāzijā, pēc tam studēja Viļņas Universitātes Medicīnas fakultātes Veterinārmedicīnas institūtā. Pēc studiju beigšanas viņš 1823. gadā kļuva par universitātes anatomijas un ķirurģijas pasniedzēju, bet 1829. gadā aizstāvēja veterinārmedicīnas doktora disertāciju „Zirgu dzimtas muskuļu līdzības” (latīņu: Synonymiam myologicam equini generis). Pēc stažēšanās Eiropas augstskolās tika ievēlēts par Viļņas Universitātes Medicīnas fakultātes profesoru, pēc tās slēgšanas 1832. gadā par Viļņas Medicīnas un ķirurģijas akadēmijas profesoru.[3] Publicēja vairākus darbus par veterinārās ķirurģijas jautājumiem, uzlaboja dažus ķirurģiskos instrumentus, bija vairāku zinātnisko biedrību biedrs. 1842. gadā pēc Viļņas Medicīnas un ķirurģijas akadēmijas slēgšanas profesors Muiželis tika atbrīvots no darba.[4]

Miris 1843. gada 7. februārī savā Makņūnu muižā tagadējā Alītas rajona pašvaldībā.[5]

  1. Jānis Stradiņš. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2012. — 336 lpp.
  2. Melita Svarāne. PAR KO PARAKSTĪJĀS RĪGAS LATVIEŠI. 18. GADSIMTĀ UN 19. GADSIMTA PIRMAJĀ PUSĒ Arhivēts 2018. gada 9. septembrī, Wayback Machine vietnē. „Latvijas Arhīvi” 2001., 36. lpp.
  3. Starp Krievijas caru un Napoleonu[novecojusi saite] Dienas Bizness, 2013. gada 20. septembrī
  4. nekropole.info no Latvijas veterinārārstu bibliogrāfiskās enciklopēdijas, 2004.
  5. MUIŽELIAI