Viļņas Universitāte

Vikipēdijas lapa
Viļņas Universitāte
Viļņas Universitāte
Viļņas Universitāte (Viļņa)
Viļņas Universitāte
Viļņas Universitāte
Viļņas Universitāte (Lietuva)
Viļņas Universitāte
Viļņas Universitāte
Viļņas Universitāte (Eiropa)
Viļņas Universitāte
Viļņas Universitāte
latīņu: 'Universitas Vilnensis'
Moto Hinc itur ad astra
Dibināta 1579. gads (slēgta no 1832. līdz 1919. gadam)
Tips valsts
Rektors Rimvīds Petrausks
Administratīvais personāls 2926
Studenti 19996 (2020)
Doktorantūra 847
Atrašanās vieta Valsts karogs: Lietuva Viļņa, Lietuva
54°40′57″N 25°17′14″E / 54.6825°N 25.287222°E / 54.6825; 25.287222Koordinātas: 54°40′57″N 25°17′14″E / 54.6825°N 25.287222°E / 54.6825; 25.287222
Mājaslapa http://www.vu.lt
Viļņas Universitāte

Viļņas Universitāte (lietuviešu: Vilniaus universitetas) ir lielākā un vecākā Lietuvas universitāte, tā ir arī vecākā universitāte Baltijas valstīs. Tajā studē vairāk nekā 20 000 studentu, starp tiem 838 doktoranti.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1570. gadā pēc bīskapa Valeriāna Protašēviča uzaicinājuma Viļņā ieradās jezuīti, atklāja Jēzus biedrības Akadēmiju un Universitāti (Almae Academia et Universitas Vilnensis Societatis Jesu) un ar Polijas karaļa un Lietuvas lielkņaza Sigismunda Augusta palīdzību izveidoja bibliotēku. 1579. gadā Polijas karalis Stefans Batorijs piešķīra akadēmijai universitātes tiesības. 16. gadsimtā universitāte gan pieaicināja ārvalstu zinātniekus, gan paplašināja bibliotēku. 1595. gadā universitātē tika izdots katehisms lietuviešu valodā, ko uzskata par pirmo grāmatu lietuviešu valodā. Tomēr vēlākajā Polijas-Lietuvas kopvalsts pagrimuma periodā 17. gadsimta 2. pusē un 18. gadsimtā universitāte panīka. Pēc Polijas dalīšanas un Lietuvas inkorporācijas Krievijas Impērijā 19. gadsimta sākumā tā kļuva par laicīgu universitāti un bija viena no lielākajām universitātēm Eiropā. Pēc Novembra sacelšanās apspiešanas Krievijas ķeizars Nikolajs I 1832. gadā pavēlēja universitāti slēgt.

1919. gadā Viļņas Universitāti atjaunoja kā Stefana Batorija Universitāti ar apmācību poliski, bet pēc Viļņas apgabala atdalīšanas Lietuvas pagaidu galvaspilsētā Kauņā nodibināja Lietuvas Universitāti (no 1930. gada Vītauta Dižā Universitāte) ar apmācību lietuviešu valodā. 1939. gadā pēc Viļņas apgabala daļējas iekļaušanas Lietuvā Stefana Batorija Universitāte tika slēgta, tās vietā atvērta Viļņas Universitāte ar lietuviešu kā mācību valodu.[2]

Struktūrvienības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Universitātē pašlaik ir 12 fakultātes:

Projekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viļņas Universitāte piedalījusies Lietuvas pirmā pavadoņa LituanicaSAT-1 izgatavošanā, kurš palaists kosmosā 2014. gada janvārī.

Slaveni pasniedzēji un absolventi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Facts and Figures Arhivēts 2017. gada 5. februārī, Wayback Machine vietnē. apmeklēts 2017. gada 27. martā
  2. Vilnius University. A booklet about Vilnius University

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]