Kīkings

Kīkings (no igauņu: kiik — šūpoles) jeb augstšūpošanās ir sporta un izklaides veids, izmantojot šūpoles. To 1993. gadā Igaunijā izgudroja Ado Kosks.

Kīkingā cilvēks ar savu ķermeni cenšas iekustināt šūpoles tā, lai ar tām varētu veikt 360º apli ap šūpoļu asi. Jo garākas šūpoles, jo grūtāk to izdarīt.

Sacensībās dalībniekam sākumā ir jānosauc augstums, kādā viņš plāno uzšūpoties. Šūpošanās piegājienus drīkst izpildīt piecas reizes. Uzvarētājs ir tas, kurš spējis veikt pilnu apli ar visgarāko šūpoļu kārti.

Kīkinga rekords (2018. gada dati) ir 7,15 m, ko 2015. gadā uzstādīja Kaspars Taimso (Kaspar Taimsoo).

Vēsture

Šūpoles daudzām tautām ir viena no vecākajām izklaides formām. Ziemeļu tautām ir raksturīga šūpošanās, stāvot kājās. Šūpošajās bija populāra tradīcija Lieldienās, tā arī kalpoja kā jauniešu drosmes un veiklības pārbaude. Ja šūpoles bija piemērotas, ar tām varēja veikt pilnu apli ap šūpoļu asi.

1990. gadu sākumā Igaunis Ado Kosks iedomājās, ka šūpošanās varētu būt objektīvi novērtējams sporta veids. Izmēģinot dažādas šūpoļu konstrukcijas, viņš atklāja, ka šūpoties ir sarežģītāk un fiziski grūtāk, kad šūpoļu kārtis kļūst garākas. 1993. gadā viņš uzbūvēja pirmās kīringa šūpoles. 1996. gadā tika izveidotas pirmās kīkinga šūpoles ar balstiem, kam iespējams mainīt augstumu. Līdz ar to varēja sacensties, pakāpeniski palielinot šūpoļu garumu. 1997. gadā Ado Kosks saņēma patentu par viņa izstrādātajām šūpolēm.

Šūpoles

Kīkingā šūpoles ir izgatavotas no tērauda. Tās paredzētas vienam cilvēkam. Personas kājas tiek piestiprinātas šūpoles šķērslim, bet rokas — kārtīm.

Ir trīs modeļu šūpoles:

• KIKI1 — šūpoļu kārts garums 3—4 m
• KIKI2 — šūpoļu kārts garums 4—6 m
• KIKI3 — šūpoļu kārts garums 6—8 m

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kīkings.
• Igaunijas kīkinga asociācija