Lieldienas

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Trauks ar Lieldienu olām

Lieldienas (grieķu: Πάσχα, Paskha, aramiešu: פֶּסחא‎, Pasḥa, ivritā: פֶּסַח‎, Pesaḥ) ir svarīgi kristiešu svētki, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas, kas, pēc kristiešu domām, ir notikusi laika posmā no 27. līdz 33. gadam. Agrākais reģistrētais Lieldienu svinēšanas notikums reģistrēts ar 2. gadsimtu, lai gan Jēzus Kristus augšāmcelšanās ir atzīmēta arī agrāk. Lieldienas ievada Klusā nedēļa ar Pūpolsvētdienu, Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu un Kluso sestdienu, bet svētdienā tiek atzīmētas pirmās Lieldienas. Otrās Lieldienas ir nākamās nedēļas pirmdiena. Katrai dienai ir īpaša nozīme. Arī daudzi pagāniskie Lieldienu svinēšanas elementi ir kļuvuši par tradīcijām.

Lieldienu datums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lieldienu svinēšanas datumi
pēdējos un nākamajos gados
gads Rietumu kristieši Pareizticīgie
2004 11. aprīlis
2005 27. marts 1. maijs
2006 16. aprīlis 23. aprīlis
2007 8. aprīlis
2008 23. marts 27. aprīlis
2009 12. aprīlis 19. aprīlis
2010 4. aprīlis
2011 24. aprīlis
2012 8. aprīlis 15. aprīlis
2013 31. marts 5. maijs
2014 20. aprīlis
2015 5. aprīlis 12. aprīlis
2016 27. marts 1. maijs
2017 16. aprīlis
2018 1. aprīlis 8. aprīlis

Mūsdienās vispārpieņemtais Lieldienu datums ir pirmā svētdiena pēc pirmā pilnmēness, pēc pavasara ekvinokcijas vai tās laikā. Tādējādi Rietumu kristīgajā baznīcā Lieldienu datums iekrīt starp 22. martu un 25. aprīli. Austrumu pareizticīgajās baznīcās, kuras lieto Jūlija kalendāru, Lieldienu datumi ir starp 4. aprīli un 8. maiju pēc Gregora kalendāra. Lieldienu datums tika pieņemts Pirmajā Nīkajas koncilā 325. gadā.

Latviešu paražas Lieldienu svinēšanā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lieldienas pirms kristietības ienākšanas bija pavasara saulgrieži, kad gaisma svin uzvaru pār tumsu.

Ar olām saistītie ticējumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dainās gan nav pārliecinošu norādījumu par olu krāsošanas ieražu senatnē. Vairākums dainu runā par zelta, sudraba un baltām olām. Tāpēc var secināt, ka olu krāsošana ieviesusies jaunākajos laikos. Lai olas būtu raibākas, tā var vārīt krāsainās lupatiņās. Vienā vietā var iebērt putraimus, otrā ielikt kādu krāsainu bērzu lapiņas, egļu skujas, sūniņas, dažādus ziedus, zālītes vai vienkārši notīt ar krāsainu dziju. Katrā ģimenē šīs tradīcijas ir savādākas.

Arī burvji krāsojuši olas senajos laikos, un likuši tās zem zirgu vai lopu silēm tiem, kam gribējuši uzsūtīt nelaimi lopiem. No tādām burvja olām cilvēki ļoti baidījās.

Īpaši maģisks spēks piemitis pat ūdenim, kurā vārīja olas,- tas līdzēja atvairīt vanagus no vistām: izpērtās pirts slotas Lieldienu rītā lika sētas mietu starpā un aplēja ar ūdeni, kurā vārītas olas.

Olas ēdot, vēro čaumalas atdalīšanos - ja tā labi nolobās, tad augs labi lini; ja slikti lobās, tad būs slikta linu raža. Ar olām saistās arī daudz citu ticējumu:

  • Kas Lieldienu olas zags- paliks pliks kā ola!
  • Kas Lieldienu olas ēd bez sāls- tas visu vasaru melos!
  • Lieldienās ar olām jāmainās- citādi vistas nedēs un cāļi nepadosies!
  • Ja meita Lielajā dienā dos puisim 2 olas, tas nozīmē- tu man nepatīc; ja 3- diezgan kas no tevis nav; ja 4- patikt nepatīc, bet esi bagāts, tāpēc es tev piederēšu; ja 5- jau sen uz tevi gaidu, nāc, ņem!

Ar šūpošanos saistītie ticējumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šūpoļu kāršana un vietas izraudzīšana bija īpašs goda pienākums. Parasti cirta ozola vai oša kārtis. Šūpolēm vietu izraudzījās kalnā, starp 2 ozoliem. Reizē ar šūpošanos notiek lielās apdziedāšanās. Puiši, kas izšūpina meitenes tiek apdāvināti ar olām un pat cimdiem, zeķēm. Šūpojas vēl 1 nedēļu pēc Lieldienām, pēc tam šūpoles sadedzināja, lai raganas nevarētu šūpoties.

Neiztika bez sišanās ar olām. Katrs saņēma savu olu rokā un iedomājās kādu vēlēšanos; tad 2 sasit savas olas ar tievajiem galiem kopā. Kam ola nesaplīst- tam vēlēšanās piepildās. Olas arī ripināja- pa speciālu reni.

Viena no senākajām izdarībām ir putnu dzīšana. Putni nozīmē ļaunumu un slimības. Aizdzenot tos no sētas un lauka, tiek aizdzītas visas nelaimes un ļaunums.

Kad saule Lieldienu rītā pacēlās mazliet virs apvāršņa, tā šūpojoties 3 reizes uz vienu, 3 reizes uz otru pusi. Tā radies paradums Lieldienās šūpoties. Pirms šūpošanās 3 reizes apgāja ap šūpolēm, dziedot dziesmas, tad puiši meta olas pār kārti, zīlēdami sev mūža garumu, un tikai tad sākās šūpošanās.

Citos apvidos pirmajās Lieldienās notika olu mangošana. Jauni puiši apstaigāja kaimiņu mājas, meklēdami Lieldienu olas. Olas prasīja no meitām, un tas arī bija šis sirošanas galvenais iemesls.

Cik dienas īsti svin Lieldienas? Vairākās tautasdziesmās minētas 4 dienas, dažās tikai 3... Arī ticējumi min 4 dienu Lieldienas. Tā, piemēram, 4. Lieldienās zemes darbu nestrādā- citādi mājas bērni sāk klibot. Tāpēc var domāt, ka senāk, tāpat kā Ziemassvētkus, arī Lieldienas latvieši svinējuši 4 dienas. Vēlāk gan skaits par 1 dienu samazināts.

Kad Lieldienu olas apēstas un šūpoles nojauktas un sadedzinātas, tad arī šo svētku prieki beigušies!

Citi Lieldienu ticējumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pirms Saules iet uz šķūni skaidiņas lasīt, lai nauda turas.
  • Lieldienu rītā pēc iespējas agrāk jāmostas, lai labi veiktos darbi visu gadu, jāuzvelk gluži jauns krekls un jāiet nopērt aizgulējušos.
  • Lieldienas rītā visās (pret Sauli tekošās) upēs ūdens ir svēts. Ūdenī, kas tek pret sauli,- dzīvajā ūdenī- jānomazgā mute, lai neviens nevar nekā ļauna padarīt. To pasmeļ un tas visu gadu nebojājas. Ar to var svētīt ēkas — piemēram kūtis, lai mošķi un kukaiņi neiet tajās.
  • Pirms Saules apgriež pirkstiem nagus, lai acis nesāp. Arī pa ganībām velk lupatu — vāc rasu. Lupatā savākto rasu dod govīm dzert.
  • Lieldienu rasā jāvārtās, lai veselība būtu visu gadu.
  • Uz krustcelēm, kur laumas dzīvojot, tiek nesti mājās, pirms Saules saslaucītie gruži, lai kukaiņus no mājām padzītu. Tātad — ziedojums krustceļu gariem, vai Māras tumšajam aspektam (kuru grieķi dēvēja par Hekati, bet indieši par Kali.)
  • Lieldienās vajag daudz šūpoties- tad visu gadu nenāks miegs!
  • Ar darvu uz kūts durvīm velk zīmes pret laumām. — Kādas zīmes vilktas? — Lietuvēna krusts- gan ar 5, gan ar 8 stariem, 3 krupīši, kurus uzskata par pārticības zīmi. Vilkti arī uguns krusti — pret ļauniem gariem un vēl dažas zīmes.
  • Spriežot pēc tā ka tiek vilktas jaunas aizsardzības zīmes, ir zināmi aizliegumi — piemēram drēbes uz nakti neatstāt ārā un nedot svešiem pienu, lai nenobur lopus. No rīta, pirms Saules lēkta ar izkapti pār plecu 3 reizes iet ap māju — ļaunos garus dzenājot.
  • Lai govis nebizotu Lieldienu rītā bez Saules uz slotas 3 reizes savas robežas jāapjāj. Ja Lieldienu naktī ar pīlādža rungu ap māju ap māju apskrien — to māju noburt nevar.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Lieldienas