Kabanu ezeri
| Kabanu ezeri | |
|---|---|
 Ņižņijkabans | |
| Atrodas |
 KrievijaTatarstāna Kazaņa |
| Koordinātas | 55°46′30″N 49°7′25″E / 55.77500°N 49.12361°EKoordinātas: 55°46′30″N 49°7′25″E / 55.77500°N 49.12361°E |
| Platība | 1,86 km2 |
| Lielākais garums | 5,575 km |
| Lielākais platums | 0,35 km |
| Lielākais dziļums | 19 m |
| Tilpums | 11,8 km3 |
| Augstums v.j.l. | 51 m |
| Izteka | Bulaka |
| Lielbaseins | Volgas |
| Baseina valstis |
Krievija |
| Apdz. vietas krastos | Kazaņa |
  Kabanu ezeri | |
 Kabanu ezeri Vikikrātuvē | |
Kabanu ezeri (krievu: Кабан, tatāru: Кабан күле) ir trīs ezeru sistēma Kazaņas pilsētā Tatarstānā, Krievijā, kurā ietilpst Ņižņijkabans ('Lejas Kabans'), Verhņijkabans ('Augšas Kabans') un Sredņijkabans ('Vidus Kabans'). Tie kopā veido Tatarstānas lielāko ezeru, kura kopējā platība ir 1,86 kvadrātkilometri.[1]
Ezerus ar Kazankas upi savieno Bolakas upīte un pazemes caurtece no Bolakas uz Kazanku. Pilsētas kanalizācijas sistēma tos savieno arī ar Volgas upi.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ezeri radušies kā vecupes ezeri kādreizējā Volgas liela līkuma vietā karsta iebrukumu rezultātā. Tie stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā gar augstās Volgas terases malu. Ūdens apmaiņa starp Ņižņijkabanu un Sredņijkabanu notiek pa Botaņičeskaju caurteci (garums - 750 m, platums - 100–120 m, dziļums - 2–3 m), kas tek gar Kazaņas zoobotānisko dārzu.
Ņižņijkabanu no dabiskās Bolakas caurteces atdala zemes josla, pār kuru periodiski tiek sūknēts ūdens no ezera, lai regulētu caurteces līmeni.
Sredņijkabanam ir saikne ar Volgu. No tā dienvidu daļas atiet Monastirskaja upīte, kas savieno ezeru ar Volgas Poduvaljes līci.
Otaru ciema rajonā caurteci bloķē aizsprosts, caur kuru ar sūkņu palīdzību ūdens tiek sūknēts uz Kuibiševas ūdenskrātuvi Volgā.
Verhņijkabans ir slēgta ūdenskrātuve, kurai nav hidroloģiskā savienojuma sistēmas ar citiem ezeriem: ūdens līmenis tajā ir par aptuveni 2 m augstāks nekā abos pārējos.
Ezeru sistēmas kopējā platība ir 186 hektāri. Ar kanālu savienoto Ņižņijkabana un Sredņijkabana ezeru garums ir 5575 m, Verhņijkabana garums ir 1030 m. Maksimālais dziļums 19,0 m[2] (Sredņijkabans; pēc citiem datiem 12,5 m). Kopējais ūdens apjoms ir 11,8 miljoni kubikmetru.[3] Baseina platība 76,3 km2.
Pirms Kuibiševas ūdenskrātuves būvniecības un piepildīšanas ezeri bija savienoti ar caurtecēm ar Volgas un Kazankas upēm. Lai izvairītos no ūdens līmeņa paaugstināšanās ezeros ūdenskrātuves piepildījuma dēļ, ezeri tika izolēti ar aizsprostiem. Šobrīd Kabani pieder pie daļēji regulējamām ūdenstilpēm, to līmeņa režīms galvenokārt tiek uzturēts ap 51,5 m absolūtā augstuma. Lieko ūdeni sūkņu stacijas izsūknē uz Volgu.
Ekoloģiskais stāvoklis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]16. gadsimtā pilsētas apbūve sāka tuvoties Ņižņijkabanam. 18. gadsimta vidū tā krasti bija pilnībā apbūvēti ar dzīvojamiem rajoniem.
19. gadsimta otrajā pusē ezera krastos sākās intensīva rūpnieciskā apbūve. Visas notekcaurules veda Ņižņijkabanā, un ūdens kļuva dzeršanai nederīgs.
Līdz 1970. gadu otrajai pusei Ņižņijkabanā zivis bija pazudušas, un gandrīz visi bentosa bezmugurkaulnieki bija izmiruši. 1980. gadu pirmajā pusē veikto rekreācijas pasākumu rezultātā ezera ekoloģiskais stāvoklis nedaudz uzlabojās: samazinājās piesārņojošo vielu koncentrācija, parādījās zivis.[3]
Sredņijkabana daļā ūdens bieži nesasalst augstākas temperatūras dēļ, jo pēc attīrīšanas tur tiek novadīti Kazaņas TEC-1 uzsildītie notekūdeņi.
Šobrīd ezeros mīt pīles, kaijas, ondatras, zivis un citi nelieli ūdens dzīvnieki.
Ezeru dibens galvenokārt ir dūņains, dūņas ilgstoši lietotas sadzīves vajadzībām.
Navigācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielo Volgas plūdu laikā ezers saplūda ar upi, un laivām un mazajiem kuģiem kļuva iespējams nokļūt Kabanā pa Bolaku un dažreiz pa pagaidu notecēm uz dienvidiem no ezera, kas tika izmantotas vēl Kazaņas hanistes laikā.
1878. gadā sākās regulāra tvaikoņu satiksme starp Bolakas izteku Ņižņijkabanā un vasarnīcām pie Sredņijkabana.[4]
Laika gaitā tvaikoņu braucieni pa Kabanu zaudēja savu transporta nozīmi, kuģošana apstājās, tomēr Kabanas akvatoriju kā airēšanas kanālu izmantoja daudzas tās krastos esošās sporta biedrības.
1990. gadu beigās tika mēģināts atsākt kuģošanu Ņižņijkabanā ar motorkuģiem Luč, bija trīs piestātnes: pie Kamala teātra, Ahtjamova ielā un Hadi Taktaša ielā. Navigācija pa Botaničeskaju caurteci uz Sredņijkabanu ir iespējama, taču to sarežģī šauri un zemi tilti. 21. gadsimtā Ņižņijkabanā tika organizēta masveida izpriecu laivu noma.
Labiekārtojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ņižņijkabana krastmala ir viena no masveida apmeklējumu vietām, pilsētnieku un tūristu atpūtas vieta un viens no pilsētas tūristu apskates rajoniem. 2015. gadā pēc Tatarstānas prezidenta Rustama Minņihanova iniciatīvas tika izsludināts starptautisks konkurss par visaptverošas arhitektūras un pilsētvides attīstības koncepcijas izveidi Kabana ezeru krastmalu un krasta līnijas attīstībai. Par konkursa uzvarētāju kļuva Krievijas un Ķīnas konsorcija Turenscape+MAP projekts ar koncepciju "Elastīgā lente: Kazaņas nemirstīgais dārgums", kas ietver "zaļi-zilas jostas" izveidi gar ezeriem. Tā apvienotu dabas un kultūras objektus, savienos Ņižņija, Sredņija un Verhņija Kabana ezerus vienotā atpūtas sistēmā.
2018. gadā tika pabeigta Ņižņijkabana ezera krastmalas rekonstrukcijas pirmā kārta: gājēju promenāde, peldošā skatuve koncertiem, klājs, kur notiek atklātie treniņi, kā arī rotaļu laukums, kas iepazīstina bērnus ar ūdeni, un vairāki piestātnes piekļuvei ūdenim. Gar M. Saļimžanova ielu parādījās veloceliņš.
Ezera ūdens attīrīšanai krastmalā izveidoja īpašu augu kaskādi. Ūdens kvalitātes monitoringa rezultāti parādīja, ka, pateicoties fitoattīrīšanas iekārtām, pēc izlaišanas caur biofiltriem naftas produktu saturs ūdenī samazinājās par 30%, virsmaktīvo vielu saturs samazinājās par 50%, bet nitrātu koncentrācija samazinājās par 20% veģetācijas veiktās slāpekļa absorbcijas rezultātā.
2020. gadā tika pabeigta Ņižņijkabana ezera rekonstrukcijas otrā kārta. Pateicoties jaunajam gājēju tiltam gar Nazarbajeva ielu, labiekārtotā krastmala ap Ņižņijkabanas ezeru ir pilnībā pabeigta, un gājēju maršruta garums ap ūdenskrātuvi ir kļuvis aptuveni 5 kilometru garš. Gājēju tilts ļauj laivām un kuģīšiem pabraukt zem tā. Bez tam, rekonstrukcijas otrās kārtas ietvaros krastmalā parādījās sporta piestātne, vēl 4 fitoattīrīšanas iekārtu kaskādes, airēšanas sporta skolas jauna daudzfunkcionāla ēka, grila zona, kafejnīcas telpas, sabiedriskā tualete, paviljons laivu un katamarānu iznomāšanai, veloceliņš pa Š.Mardžani ielu.
Kopumā krastmalā iestādīti vairāk nekā 74 tūkstoši daudzgadīgu augu, 12 tūkstoši krūmu un vairāk nekā tūkstotis koku.
Ņižņijkabana ziemeļu galā pilsētas centrā iepretim Kamala teātra laukumam ir iekārtota augsta ūdens strūklaka, kas vakaros tiek izgaismota.
Netālu no Ņižnijkabana atrodas vairāki nozīmīgi pilsētas objekti - Kamala teātris, Al-Mardžani mošeja un viduslaiku Volgas bulgāru kapi, kas datēti ar 12.-13. gadsimtu, Tūkstošgades parks, sporta arēna Basket-Hall, Suvar iepirkšanās un biroju centrs, Planet Fitness sporta un atpūtas centrs, Aizkabana mošeja.
Līdz 2020. gadam Sredņijjkabana ziemeļu galā iepretim Airēšanas sporta centram un iepretim TEC-1 uzbūvēta Kazaņas Zoobotāniskā dārza jaunās teritorijas "Zambezi upe" ūdens zona, kuras bāzes teritorija iziet uz Botaničeskaju caurteku.
Verhņijkabana krastā atrodas imāma Šamila vārdā nosaukta mošeja.
Teikas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kāda leģenda vēsta, ka dienās pirms Kazaņas hanistes krišanas hani visas savas vērtīgās mantas iemetuši ezeros.
Viena no leģendām par ezeru nosaukumu izcelsmi vēsta, ka pie mongoļu iebrukuma Volgas Bulgārijā Bulgārijas princis Kabanbeks aizbēga no Biļaras (citā variantā Bolgaras) pilsētas uz ezera krastiem un uzcēla savā vārdā nosauktu pili. Cita versija saka, ka viņš nodibināja Veckazaņu (tatāru: İske Qazan).
Piezemētāka versija apgalvo, ka ezeru vārds, kurš krieviski nozīmē mežacūkas kuili (krievu: Кабан), cēlies no mežacūkām. Kādreiz ūdeņu krastos auga niedres un tajās dzīvoja mežacūkas. 19. gadsimta sākumā tās tika pilnībā iznīcinātas, taču nosaukums saglabājies.
Tatāru teika arī uzskata mītisko būtni Zilantu, kurš bija pārveidots par Diī, par mitoloģiskās Kabana zemūdens karalistes valdnieku.
Attēli
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Ņižņijkabans -
Kabanu ezeri skatā no Kazaņas Valsts universitātes ēkas -
Kamala teātris and Tatenergo ofiss pie Kabana -
Strūklaka Ņižņijkabanā -
Šamila mošeja pie Verhņijkabana -
Airēšanas centrs
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Nafisa Mingazova. «Restoration of Low Kaban Lake (Kazan, Russia): 25-term experience of restoration and monitoring of ecological condition». Kazan State University. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. novembris. Skatīts: 2013. gada 15. janvāris.
- ↑ Горшкова А. Т., Урбанова О. Н., Минуллина А. А., Валетдинов А. Р., Ионова Ю. С., Семанов Д. А. // Институт проблем экологии и недропользования Академии наук Республики Татарстан научно-технический журнал. — 2012. «Характеристика современного состояния озер Кабан по данным батиметрических съемок». cyberleninka.ru. Skatīts: 2023-05-30.
- ↑ 3,0 3,1 Кабан // Татарская энциклопедия: В 5 т./ Гл. ред. М. Х. Хасанов, ответ. ред. Г. С. Сабирзянов. — Казань: Институт Татарской энциклопедии Академии наук Республики Татарстан, 2006. — Т. 3: К — Л. — С. 6.
- ↑ «КАЗАНЬ - ГОРОДСКОЙ ТРАНСПОРТ - летопись». web.archive.org. 2004-12-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2004-12-30. Skatīts: 2023-05-30.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kabanu ezeri.