Volga

Vikipēdijas lapa
Volga
Volga pie Uļjanovskas
Volga pie Uļjanovskas
Volga (Krievijas Eiropas daļa)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Volga (Eiropa)
Volga
ieteka
ieteka
Izteka Valdaja augstiene
57°15′04″N 32°28′05″E / 57.25111°N 32.46806°E / 57.25111; 32.46806
Ieteka Kaspijas jūra
45°41′50″N 47°51′45″E / 45.69722°N 47.86250°E / 45.69722; 47.86250Koordinātas: 45°41′50″N 47°51′45″E / 45.69722°N 47.86250°E / 45.69722; 47.86250
Baseina valstis Karogs: Krievija Krievija
Caurteces valstis Krievija
Garums 3530 km
Iztekas augstums 228 m
Gada notece 243 km³ 
Baseina platība 1 360 000 km² 
Volga Vikikrātuvē

Volga (krievu: Волга, mariešu: Юл, čuvašu: Атăл, tatāru: Идел, kalmiku: Иҗил-һол, kazahu: Еділ) ir 3530 kilometrus gara upe Krievijas Eiropas daļā (neliela daļa no Volgas deltas atrodas Kazahstānā). Tā ir garākā Eiropas upe. Volga sākas Valdaja augstienē, Krievijā, 228 metrus virs jūras līmeņa, bet ietek Kaspijas jūrā (28 metrus zem jūras līmeņa). Upe tek caur Krievijas federācijas 4 republikām un 11 apgabaliem. Volga ir Krievijas Eiropas daļas galvenā ūdens artērija, tā jau kopš antīkajiem laikiem kalpojusi kā tirdzniecības ceļš. Volgai ir simboliska nozīme krievu kultūrā, poētiski tā saukta par Volgu-māmuļu (Волга-матушка).

Upe ar kanāliem savienota ar Baltijas jūru, Balto jūru, Azovas jūru. Upes krastos atrodas Tvera, Ribinska, Jaroslavļa, Kostroma, Kinešma, Ņižņijnovgoroda, Čeboksari, Kazaņa, Uļjanovska, Toljati, Samara, Sizraņa, Balakova, Saratova, Engelsa, Kamišina, Volgograda, Astrahaņa. PSRS laikā uz upes izbūvēja daudzus HES, izveidojot mākslīgās ūdenskrātuves, tostarp pēc platības lielāko Eiropā — Kuibiševas ūdenskrātuvi.

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz pat 18. gadsimta sākumam upei nebija vienota nosaukuma. Par Volgu sauca tikai augšteci, apmēram 200 km no izteces.

Krievijā valdošais uzskats Volgas vārda izcelsmi saista ar slāvu pirmvalodas vārdu *Vьlga (valgums, mitrums).[1]

Pēc Vladimira Toporova uzskatiem Volgas nosaukums ir baltu izcelsmes. Šajā teritorijā dzīvojošie balti zināja, ka tā ir ļoti gara upe, pa to ilgi jābrauc, un tā nebeidzas, tāpēc sākumā šo upi sauca "Ilgā". Šo sākuma skaņu "I" krieviski apzīmēja ar mīkstinājuma zīmi. Tā kā mīkstinājuma zīmi vārda sākumā neliek, tad to aizvietoja ar skaņu "v": "vilga" (ar cieto "v"). Tā šī mīkstinājuma zīme pārvērtās par cieto zīmi. Cietā zīme krievu valodā tiek paskaidrota ar "o" palīdzību.[2]

Citas versijas nosaukuma izcelsmi saista ar Baltijas somu valodām (piemēram, somu: valkea, igauņu: valge — 'balts').

Lielākās pietekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]