Kabeļu licējs

Kabeļu licējs vai kabeļu kuģis ir dziļjūras kuģis, kurš būvēts un lietots, lai liktu zemūdens kabeļus telekomunikāciju, elektriskās enerģijas pārvades vai citām, tajā skaitā militārām (SOSUS (angļu: The Sound Surveillance System)), vajadzībām. Kabeļu licēji atšķiras ar lieliem kabeļu šķīvjiem^[1] kabeļu izvadīšanai virs priekšgala vai pakaļgala vai abiem. Priekšgala šķīvji,^[2] daži no tiem ļoti lieli, bija raksturīgi visiem kabeļu licējiem pagātnē, jaunākajos kuģos ir tendence uzstādīt tikai pakaļgala šķīvjus kā tas redzams CS Cable Innovator fotogrāfijā, kurā kuģis stāv uz enkura Astorijā. Kabeļu licēju nosaukuma priekšā bieži liek burtus "C.S.",^[3] piemēram, CS Long Lines.^[4]

Pirmo transatlantisko telegrāfa kabeli kabeļu licēji ieguldīja no 1857. līdz 1858. gadam. Īsu brīdi tas nodrošināja telegrāfa sakarus starp Eiropu un Ziemeļameriku, kamēr nepareizas lietošanas rezultātā tika bojāts. 1866. gadā SS^[5] Great Eastern veiksmīgi ieguldīja divus transatlantiskos kabeļus nodrošinot sakarus starp kontinentiem.

Mūsdienu kabeļu licēji

Kabeļu licējiem ir izvirzītas īpašas prasības saistītas ar to ilgstošo dīkstāvi ostā starp kabeļu likšanas vai remonta darbiem, darbību mazos ātrumos un stāvot kabeļu likšanas operāciju laikā, kā arī ilgstošiem periodiem, kad dzinējs strādā atpakaļgaitā (retāks nosacījums mūsdienās, kad pakaļgala kabeļu licēji ir populārāki), augstu manevrētspēju un salīdzinoši lielu ātrumu, lai sasniegtu operācijas rajonu.^[6]

Mūsdienu kabeļu licēji ir stipri atšķirīgi no pirmajiem uzbūvētajiem kabeļu licējiem. Kabeļu kuģi iedalās divos galvenajos tipos: kabeļu remonta kuģos un kabeļu licējos. Kabeļu remonta kuģi, kā piemēram japāņu Tsugaru Maru, ir mazāki un manevrētspējīgāki. Tie ir spējīgi likt kabeļus, bet to pamata uzdevums ir bojātu kabeļa sekciju remonts. Kabeļu licēji, kā piemēram Long Lines, ir paredzēti jaunu kabeļu likšanai. Šie kuģi ir lielāki par remonta kuģiem un ar zemākām manevrēšanas spējām. Kabeļu licēju kabeļu uzglabāšanas spoles tāpat ir lielākas un ir savienotas virknē, lai viena spole varētu barot nākamo un tādā veidā nodrošinātu daudz ātrāku kabeļa ieguldīšanu. Kabeļu licējus parasti aprīko ar lineārajiem kabeļu dzinējiem (Linear cable engine (LCE) — angļu val), kuri palielina kabeļu ielikšanas ātrumu. Ja kabeļu ražošanas rūpnīca ir izvietota ostas tuvumā, kabeli var iekraut kuģī pa taisno no rūpnīcas ražošanas laikā.^[7]

Neskatoties uz to, paši jaunākie kabeļu licēji ir kabeļu licēju un remonta kuģu kombinācija. Šāda kuģa piemērs ir USNS^[8] Zeus (T-ARC-7) — vienīgais ASV Jūras kara flotes kabeļu licējs — remonta kuģis. Zeus aprīkots ar diviem 5 000 zirgspēku jaudas dīzeļelektriskajiem dzinējiem, kuri ļauj attīstīt 15 mezglu ātrumu. Kuģis var ieguldīt apmēram 1 600 kilometrus telekomunikāciju kabeļa līdz 2 700 metru dziļumam. Zeus tika projektēts tā, lai varētu izpildīt jebkuru kabeļu kuģa uzdevumu, tādēļ to būvēja spējīgu ieguldīt un pacelt kabeļus vienlīdz labi gan no priekšgala, gan pakaļgala. Šajā ziņā kuģis konstruktīvi līdzinās vienam no pirmajiem kabeļu licējiem Great Eastern. Zeus tika būvēts tik manevrētspējīgs, cik iespējams, lai varētu izpildīt abus uzdevumus: kā kabeļu licējs vai kā kabeļu remonta kuģis.

Aprīkojums

Lai nodrošinātu pienācīgu kabeļa ieguldīšanu un izņemšanu, jāizmanto īpaši konstruētu aprīkojumu. Uz kabeļu licējiem tiek izmantots dažāda veida aprīkojums atkarībā no veicamā darba. Lai izņemtu bojātu vai nepareizā vietā ieguldītu kabeli no okeāna dibena, tiek izmantota satveršanas sistēma. Pastāv vairāku tipu satvērēji un katram no tiem ir savas priekšrocības un trūkumi. Satvērēji ir saistīti ar kuģi izmantojot satvērēju tauvas, sākotnēji tās bija tērauda un manilas tauvu kombinācija, bet mūsdienās izmanto sintētiskos materiālus. Tas nodrošina stipru, bet tajā pašā laikā elastīgu tauvu, kura ir spējīga izturēt satvērēja svara radīto spriegumu. Tauvu ievelk izmantojot atpakaļgaitā strādājošu lineāro kabeļu dzinēju, kuru parasti izmanto kabeļu ieguldīšanai.

Pats izplatītākais ieguldīšanas dzinējs ir lineārais kabeļu dzinējs (LCE). LCE izmanto, lai vadītu kabeli lejā uz okeāna dibenu, bet šo ierīci tikpat labi var reversēt un izmantot, lai paceltu uz klāja kabeli, kurš jāremontē. Šie dzinēji ir spējīgi strādāt ar ātrumu līdz 800 kabeļa pēdām minūtē (243,84 m/min). Neskatoties uz to, kuģa ātrums ieguldot kabeli tiek ierobežots līdz 8 mezgliem, lai nodrošinātu, ka kabelis guļ uz jūras dibena pienācīgi un būtu laiks izlabot nelielas izmaiņas kursā, kuras citādi varētu ietekmēt kabeļa atrašanās vietu, kuru, savukārt, rūpīgi jāatzīmē uz kartes, lai remonta nepieciešamības gadījumā kabeli varētu atkal atrast. Lineārie kabeļu dzinēji ir aprīkoti ar bremžu sistēmu, kura ļauj izlaist kabeli kontrolēti vai to apturēt, ja rodas problēmas. Tāpat bieži kā dzinēju izmanto spoles, kurām tiek uztīts kabelis vairākos lokos pēc kuriem tas notinās no spoles un turpina ceļu iepriekšējā virzienā. Izmantojot parastu spoli, kabelis uz tās uztinas spirālveidīgi un kabeļa uztīšanās un notīšanās punkti pārvietojas, tādēļ tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai atbrīvotos no šī efekta. Lineārie kabeļu dzinēji ir gari, tādēļ dažkārt izmanto spoli, kura kabeli padod uz īsāku LCE. Kabeļu licēji var aiz sevis tauvā pa ūdenstilpes dibenu vilkt "arklus". Šie arkli izmanto augsta spiediena ūdens strūklu, lai apglabātu kabeli 3 pēdu (0,9144 m) dziļumā un to nevarētu aizķert zvejas traļi.

1956. gadā HMTS^[9] Monarch (1970. gada 13. oktobrī pārdēvēts par CS Sentinel)^[1] pabeidza ieguldīt pirmo transatlantisko telefona kabeli TAT-1^[10] no Skotijas uz Jaunskotiju pēc Apvienotās Karalistes Galvenās Pasta Iestādes (General Post Office (GPO) — angļu val.) uzdevuma.

Atkārtotāji

Kad kā zemūdens kabeļi tika ieviesti koaksiālie kabeļi, kabeļu licēji saskārās ar nebijušu problēmu. Šajos kabeļos periodiski un virknē ar tiem tika ieslēgti atkārtotāji, kuriem barošanas jaudu nodrošināja pats kabelis. Atkārtotāji ļāva novērst nozīmīgas pārraides problēmas zemūdens kabeļos. Problēmas ar atkārtotāju ieguldīšanu ūdenī slēpjas tajā, ka to iepīšanas vietā kabelim ir uztūkums, kurš rada problēmas izejot cauri šķīvim. Tādos Apvienotās Karalistes kuģos kā HMTS Monarch un HMTS Alert šo problēmu atrisināja ieviešot spraugu atkārtotājam, lai tas varētu apiet šķīvi. Paralēli atkārtotājam nostiprināta virve gāja caur šķīvi un uzvilka kabeli atpakaļ uz tā, kad atkārtotājs jau bija pagājis garām. Parasti kuģim bija nepieciešams samazināt gaitu, kamēr tika izlikts atkārtotājs. ASV kuģi šajā laikā mēģināja izmantot elastīgus atkārtotājus, kuri gāja cauri šķīvim. Tomēr 1960. gados viņi arī sāka izmantot cietos atkārtotājus, līdzīgus tiem, kādus izmantoja Apvienotā Karaliste.^[11]

Cita problēma ar koaksiālo kabeļu atkārtotājiem ir tā, ka tie ir daudz smagāki par pašu kabeli. Lai nodrošinātu, ka tie grimst ar tādu pašu ātrumu kā kabelis (kuram var būt nepieciešams kāds laiks, lai sasniegtu dibenu) un uztur kabeli taisnu, atkārtotājus aprīko ar izpletņiem.^[11]

Vēsturisku kabeļu licēju uzskaitījums

Goliath, pirmais kuģis, kurš 1850. gadā ieguldīja zemūdens kabeli. Tas tika izdarīts pāri Lamanšam pēc uzņēmuma Submarine Telegraph Company uzdevuma.
CS Monarch (1830.), pirmais kuģis, kurš tika pastāvīgi aprīkots kā kabeļu licējs.
SS Great Eastern, darbojās kā kabeļu licējs no 1865. līdz 1870. gadam.
CS Hooper, nolaists ūdenī 1873. gada 29. martā priekš uzņēmuma Hooper's Telegraph Works. Tas bija pirmais ar nolūku būvētais kabeļu licējs, lai ieguldītu transatlantiskos kabeļus. 1881. gadā kuģi pārdēvēja par CS Silvertown.^[12]^[13]
CS H. C. Oersted, nosaukts par godu Hansam Kristianam Erstedam un uzbūvēts 1872. gadā priekš uzņēmuma Det Store Nordiske Telegrafselskab un bija pirmais ar nolūku būvētais kabeļu remonta kuģis.^[14]
CS Seine, pirmais reiss 1873. gadā.^[15]^[16]
CS Faradey, uzbūvēts 1874. gadā pēc Siemens Brothers pasūtījuma.
CS Gomos, pirmais nogrimušais kabeļu licējs. Kuģis sadūrās ar citu kuģi 1870. gadā, kamēr lika kabeli Brazīlijas zemūdens telegrāfa uzņēmumam.^[17]
CS La Plata, uzņēmums Siemens Brothers kuģi nofraktēja no W.T. Henley's Telegraph Works Co., lai ieguldītu kabeli starp Riodežaneiro Brazīlijā un Čuju Urugvajā, un pabeigtu darbu, kurš apstājās pēc CS Gomos nogrimšanas. Kuģis nogrima Biskajas līcī 1874. gada 29. novembrī ar 58 cilvēku apkalpi un kabeli.^[18]^[19]
CS Mackay-Bennett, darbības gadi no 1884. līdz 1922. Vairāk pazīstams kā kuģis, kurš pacēla Titānika katastrofas upuru mirstīgās atliekas 1912. gadā.
CS Alert, pārgrieza svarīgus Vācijas sakaru kabeļus pirmajā pasaules karā.
CS Cambria (1905.), nogrima Montevideo ostā Urugvajā 1945. gadā.
CS Faradey (1923.).
CS Telconia, darbības gadi no 1910. līdz 1937.
CS Monarch (1945.).

Piezīmes un atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 Glover B. History of the Atlantic Cable & Undersea Communications HMTS Monarch (4) — later CS Sentinel (2) atlantic-cable.com. Skatīts: 2020. gada 17. aprīlī
↑ NavSource Photo, USS Neptune (ARC 2) bow sheaves navsource.org. Skatīts: 2020. gada 17. aprīlī
↑ Kabeļu kuģis (Cable Ship (CS) — angļu val.)
↑ Leo Parrish and CS Long Lines atlantic-cable.com. Skatīts: 2020. gada 17. aprīlī
↑ Tvaikonis (Steamer (SS) — angļu val.)
↑ Gill A. J. H.M.T.S. Monarch The Post Office Electrical Engineers' Journal. Volume 39. Part 4. 1947. gada janvāris. 130. lpp. Skatīts: 2020. gada 19. aprīlī
↑ Satariano A, Russel K., Griggs T. u.c. How the Internet Travels Across Oceans The New York Times 2019. gada 10. marts. Skatīts: 2020. gada 19. aprīlī
↑ Savienoto Valstu jūras kara flotes kuģis (United States Naval Ship (USNS) — angļu val.)
↑ Viņas/Viņa Majestātes telegrāfa kuģis (Her/His Majesty's Telegraph Ship (HMTS) — angļu val.)
↑ History of the Atlantic Cable & Undersea Communications Cable Signalling Speed and Traffic Capacity atlantic-cable.com. Skatīts: 2020. gada 23. aprīlī
↑ ^11,0 ^11,1 Two new British cable ships completed New Scientist. Volume 10. No. 240. 1961. gada 22. jūnijs. 716. lpp. Skatīts: 2020. gada 23. aprīlī
↑ Glover B. History of the Atlantic Cable & Undersea Communications CS Hooper/Silvertown atlantic-cable.com. Skatīts: 2020. gada 25. aprīlī
↑ Launch of a Telegraph Steamer The London and China Telegraph. Volume 15. 1873. gada 7. aprīlis. 229. lpp. Skatīts: 2020. gada 25. aprīlī
↑ Glover B. History of the Atlantic Cable & Undersea Communications The Great Northern Telegraph Company Cable ships H. C. OERSTED atlantic-cable.com. Skatīts: 2020. gada 25. aprīlī
↑ Glover B. History of the Atlantic Cable & Undersea Communications The Evolution of Cable & Wireless, Part 3 The Brazilian Submarine Telegraph Company atlantic-cable.com. Skatīts: 2020. gada 25. aprīlī
↑ Ship Seine laying land end of Brazilian submarine telegraph cable at Madeira Arhivēts 2020. gada 27. jūlijā, Wayback Machine vietnē. Illustrated London News. Volume LXIII 1873. gada 1. novembris Skatīts: 2020. gada 25. aprīlī
↑ Glover B. History of the Atlantic Cable & Undersea Communications CS Gomos atlantic-cable.com. Skatīts: 2020. gada 25. aprīlī
↑ The Loss of the "La Plata" The Telegraphic Journal. Volume II No. 45. 1874. gada 15. decembris. 387. lpp. Skatīts: 2020. gada 25. aprīlī
↑ Glover B. History of the Atlantic Cable & Undersea Communications CS La Plata atlantic-cable.com. Skatīts: 2020. gada 25. aprīlī

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kabeļu licēji

[monarch-1] 1,0 ^1,1 Glover B. History of the Atlantic Cable & Undersea Communications HMTS Monarch (4) — later CS Sentinel (2) atlantic-cable.com. Skatīts: 2020. gada 17. aprīlī

[2] NavSource Photo, USS Neptune (ARC 2) bow sheaves navsource.org. Skatīts: 2020. gada 17. aprīlī

[3] Kabeļu kuģis (Cable Ship (CS) — angļu val.)

[4] Leo Parrish and CS Long Lines atlantic-cable.com. Skatīts: 2020. gada 17. aprīlī

[5] Tvaikonis (Steamer (SS) — angļu val.)

[6] Gill A. J. H.M.T.S. Monarch The Post Office Electrical Engineers' Journal. Volume 39. Part 4. 1947. gada janvāris. 130. lpp. Skatīts: 2020. gada 19. aprīlī

[7] Satariano A, Russel K., Griggs T. u.c. How the Internet Travels Across Oceans The New York Times 2019. gada 10. marts. Skatīts: 2020. gada 19. aprīlī

[8] Savienoto Valstu jūras kara flotes kuģis (United States Naval Ship (USNS) — angļu val.)

[9] Viņas/Viņa Majestātes telegrāfa kuģis (Her/His Majesty's Telegraph Ship (HMTS) — angļu val.)

[10] History of the Atlantic Cable & Undersea Communications Cable Signalling Speed and Traffic Capacity atlantic-cable.com. Skatīts: 2020. gada 23. aprīlī

[repiter-11] 11,0 ^11,1 Two new British cable ships completed New Scientist. Volume 10. No. 240. 1961. gada 22. jūnijs. 716. lpp. Skatīts: 2020. gada 23. aprīlī

[12] Glover B. History of the Atlantic Cable & Undersea Communications CS Hooper/Silvertown atlantic-cable.com. Skatīts: 2020. gada 25. aprīlī

[13] Launch of a Telegraph Steamer The London and China Telegraph. Volume 15. 1873. gada 7. aprīlis. 229. lpp. Skatīts: 2020. gada 25. aprīlī

[14] Glover B. History of the Atlantic Cable & Undersea Communications The Great Northern Telegraph Company Cable ships H. C. OERSTED atlantic-cable.com. Skatīts: 2020. gada 25. aprīlī

[15] Glover B. History of the Atlantic Cable & Undersea Communications The Evolution of Cable & Wireless, Part 3 The Brazilian Submarine Telegraph Company atlantic-cable.com. Skatīts: 2020. gada 25. aprīlī

[16] Ship Seine laying land end of Brazilian submarine telegraph cable at Madeira Arhivēts 2020. gada 27. jūlijā, Wayback Machine vietnē. Illustrated London News. Volume LXIII 1873. gada 1. novembris Skatīts: 2020. gada 25. aprīlī

[17] Glover B. History of the Atlantic Cable & Undersea Communications CS Gomos atlantic-cable.com. Skatīts: 2020. gada 25. aprīlī

[18] The Loss of the "La Plata" The Telegraphic Journal. Volume II No. 45. 1874. gada 15. decembris. 387. lpp. Skatīts: 2020. gada 25. aprīlī

[19] Glover B. History of the Atlantic Cable & Undersea Communications CS La Plata atlantic-cable.com. Skatīts: 2020. gada 25. aprīlī

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]

[13]

[14]

[15]

[16]

[17]

[18]

[19]