Kaguja

Kaguja (SELENE) かぐや (Kaguya)
KA veids	Mēness mākslīgais pavadonis
Organizācija:	JAXA
Starts	14.09.2007. 01.31.01 UTC
Nesējraķete	H-2A
Beigu datums	10.06.2009.
NSSDC ID	2007-039A
SCN	32054
Masa	2914 kg
Enerģija	saules baterijas 3486 W
Orbītas elementi
Centr. ķermenis	Mēness
Slīpums	90°
Periods	2 h
Aposelēnijs	100 km
Periselēnijs	100 km
Orbītā ieiešanas datums	03.10.2007.

Kaguja (japāņu: かぐや Kaguya, sākotnējais nosaukums SELENE) bija Japānas Mēness mākslīgais pavadonis. Tas bija apgādāts ar 13 zinātniskajiem instrumentiem un diviem maziem atdalāmiem kosmiskajiem aparātiem. Zonde palaista 2007. gada 14. septembrī no Tanegasimas kosmodroma. Tā iegāja Mēness orbītā 2007. gada 3. oktobrī. Misija ilga 1 gadu un 8 mēnešus.

Nosaukumi

Kosmiskā aparāta sākotnējais nosaukums bija SELENE (no angļu: Selenological and Engineering Explorer). Selēne bija Mēness dieviete sengrieķu mitoloģijā. Lai dotu zondei nosaukumu, tika rīkots konkurss, kurā tika izvēlēts vārds Kaguja. Kaguja bija Mēness princese senā japāņu pasakā. Pēc mazo pavadoņu Rstar un Vstar atdalīšanas tiem tika piešķirti nosaukumi Okina un Ouna (arī no tās pašas pasakas).

Uzdevumi

Misijas galvenie uzdevumi:

• Pētīt Mēness izcelsmi un tā ģeoloģisko evolūciju.
• Iegūt informāciju par Mēness virsmu.
• Radiopārraides eksperimenti Mēness orbītā

Lidojuma gaita

SELENE sākotnēji tika paredzēts palaist 2003. gadā, bet nesējraķetes avārija citā misijā un tehniski sarežģījumi aizkavēja startu līdz 2007. gadam. Starts 2007. gada 16. augustā nenotika, jo tika atklāta nepareizi uzstādīta elektroniska iekārta.

Kaguja tika palaista 2007. gada 14. septembrī 01.31.01 UTC ar nesējraķeti H-2A no Tanegasimas kosmodroma. Sākotnējā orbīta bija 281,55 km (perigejs) / 232960 km (apogejs).

2007. gada 3. oktobrī zonde sasniedza Mēness apkārtni un iegāja sākotnējā 101 x 11741 km polārā orbītā. 9. oktobrī autonomā lidojumā tika palaists retranslācijas pavadonis Okina (Rstar), kura orbītas parametri bija 100 x 2400 km. 12. oktobrī tika izlaists otrais pavadonis Ouna (Vstar) 100 x 800 km orbītā. 19. oktobrī Kaguja iegāja aptuveni 100 km riņķveida orbītā. Ar Okina tika mērīts Kaguya ātrums, bet Ouna ar lielu precizitati noteica visu trīs aparātu pozīcijas. Tas ļāva sastādīt gravitācijas karti.

JAXA 2007. gada 31. oktobrī paziņoja, ka Kaguja ir izvērsusi Mēness magnetometru, Mēness radara zondi (Lunar Radar Sounder), ka arī Zemes Augšējās atmosfēras un plazmas kameru (Upper atmosphere and plasma imager).

2007. gada 21. decembrī tika paziņots, ka zondes divu mēnešu pārbaužu laiks ir beidzies, un Kaguja sāka pilna apjoma zinātniskos pētījumus.

2008. gada oktobra beigās Kaguja bija pabeidzis sākotnēji plānotos uzdevumus. Pavadonis Okina Mēness virsmā ietriecās 2009. gada 12. februārī. Kaguya misija tika pagarināta līdz 2009. gada martam. Pēc tam bija plānots pakāpeniski samazināt zondes orbītas augstumu un 2009. gada augustā aparāts beigtu savu darbību, ietriecoties Mēnesī. Tomēr plāns tika mainīts, jo Kaguja sistēmas pilnībā vairs nedarbojās un aparāta orbīta tika samazināta straujāk. 2009. gada 10. jūnijā 18:25 UTC Kaguja ietriecās Mēnesī. Sadursmes brīdī kosmiskais aparāts lidoja ar ātrumu apmēram 6000 km/h. Sadursme notika, tam lidojot gandrīz paralēli Mēness virsmai, apmēram 1 grāda slīpā leņķī.

Misijas rezultāti

• Tika precizēta Mēness topogrāfiskā karte;
• Izveidota Mēness neredzamās puses gravitācijas karte, atklātas gravitācijas anomālijas;
• Pirmoreiz optiski novērota Šekltona krātera iekšpuse.

Atsauces

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kaguja.