9. oktobris

9. oktobris ir gada 282. diena pēc Gregora kalendāra (283. garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 83 dienas.

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1558. — dibināta Venecuēlas pilsēta Merida.
1804. — dibināta Tasmanijas galvaspilsēta Hobārta.
1806. — Prūsija pieteica karu Francijai.
1820. — Gvajakila (tagad pilsēta Ekvadorā) deklarēja neatkarību no Spānijas.
1824. — Kostarikā atcelta verdzība.
1834. — atvērts publiskais Dublinas—Kingstonas dzelzceļš (pirmais publiskais dzelzceļš Īrijā).
1854. — Krimas karš: sākās Sevastopoles kauja.
1874. — izveidota Pasaules Pasta apvienība.
1920. — Polija okupēja Viļņu.
1934. — atentātā Marseļā tika nogalināti Dienvidslāvijas karalis Aleksandrs I Karadžordževičs un Francijas ārlietu ministrs Luijs Bartū.
1962.:
- Uganda ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes.
- pieņemts pašreizējais Ugandas karogs.
1970. — Kambodžā pasludināta Khmeru Republika.
1981. — Francijā atcelts nāvessods.
1983. — Rangūnas spridzināšanas laikā nogalināts Dienvidkorejas Ārlietu ministrs Lī Bum Suks un vēl 21 cilvēks.
2004. — Afganistānā pirmo reizi notika tiešās prezidenta vēlēšanas; uzvarēja pagaidu prezidents Hāmids Karzajs.
2006. — Ziemeļkoreja paziņoja, ka tā veikusi savu pirmo kodolsprādzienu.

1835. gads — Kamijs Sensānss (Camille Saint-Saëns), franču komponists (miris 1921.)
1852. gads — Hermanis Emils Fišers (Hermann Emil Fischer), vācu ķīmiķis (miris 1919.)
1859. gads — Alfreds Dreifuss (Alfred Dreyfus), ebreju izcelsmes franču virsnieks (miris 1935.)
1874. gads (j.s, pēc v.s. 27. septembrī) — Nikolajs Rērihs (Николай Константинович Рёрих), Krievijas mākslinieks, filozofs (miris 1947.)
1881. gads — Moriss Ošpjē (Maurice Hochepied) — franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris 1960. gadā)
1888. gads — Nikolajs Buharins (Николай Иванович Бухарин), padomju politiķis (miris 1938.)
1890. gads — Jānis Mediņš, latviešu komponists (miris 1966.)
1892. gads — Ivo Andričs (Иво Андрић), serbu rakstnieks (miris 1975.)
1893. gads — Verners Tepfers, latviešu ģenerālis (miris 1958.)
1906. gads:
- Jānis Ivanovs, latviešu komponists (miris 1983.)
- Saīds Kutbs (سيد قطب, Sayyid Qutb), Ēģiptes islāma filozofs (miris 1966.)
1916. gads — Žans Dosē (Jean Dausset), franču imunologs
1940. gads — Džons Lenons (John Lennon), britu mūziķis (miris 1980.)
1961. gads — Džulians Beilijs (Julian Bailey), britu autosportists
1966. gads — Deivids Kemerons (David Cameron), britu politiķis
1980. gads — Pāvels Doroševs, Latvijas futbolists

1797. — Viļņas gaons (Elija Ben Solomons Zalmans), Lietuvas rabīns (dzimis 1720.)
1841. — Kārlis Frīdrihs Šinkels (Karl Friedrich Schinkel), prūšu arhitekts (dzimis 1781.)
1914. — Žoržs de la Nezjērs (Georges de la Nézière), franču vieglatlēts, 1896. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieks (dzimis 1878.)
1924. — Valērijs Brjusovs (Валерий Яковлевич Брюсов), krievu dzejnieks (dzimis 1873.)
1934.:
- Aleksandrs I Karadžordževičs (Александар I Карађорђевић), Dienvidslāvijas karalis (dzimis 1888.)
- Luijs Bartū (Louis Barthou), Francijas politiķis (dzimis 1862.)
1950. — Nikolajs Hartmanis (Nicolai Hartmann), Latvijā dzimis vācbaltu filozofs (dzimis 1882.)
1958. — Pijs XII (Pius PP. XII), Romas pāvests (dzimis 1876.)
1967. — Če Gevara (Che Guevara), Latīņamerikas revolucionārs (dzimis 1928.)
1974. — Oskars Šindlers (Oskar Schindler), ebreju glābējs (dzimis 1908.)
1978. — Žaks Brels (Jacques Brel), Beļģijas dziedātājs (dzimis 1929.)
1995. — Aleks Daglass-Hjūms (Alec Douglas-Home), britu politiķis (dzimis 1903.)
1998. — Pēteris Pētersons, latviešu dramaturgs (dzimis 1923.)
2004. — Žaks Deridā (Jacques Derrida), franču filozofs (dzimis 1930.)
2016. — Andžejs Vajda (Andrzej Wajda) poļu kinorežisors (dzimis 1926.)