Kaimanu bruņurupucis

Kaimanu bruņurupucis
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Rāpuļi (Reptilia)
Kārta	Bruņurupuči (Testudines)
Dzimta	Chelydridae
Ģints	Chelydra
Suga	Kaimanu bruņurupucis (C. serpentina)
Izplatība
	Kaimanu bruņurupucis Vikikrātuvē

Kaimanu bruņurupucis (latīņu: Chelydra serpentina) ir liela saldūdens bruņurupuču suga no dzimtas Chelydridae. Tie ir spēcīgi veidoti, atšķiras ar lieliem, izvērstiem nagiem un cietu žokli, kas ir pietiekami spēcīgs, lai bruņurupucis spētu pārkost cilvēka roku.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaimanu bruņurupuči ir vieni no zināmākajiem dzīvniekiem, kas ietekmējuši Kaimanu salu vēsturi un ekonomiku. To vēsture saistās ar atklāšanu Kristofora Kolumba ekspedīcijas laikā 1503. gadā. Salas uzreiz tika nosauktas par Bruņurupuču salām, jo tajās bija liels skaits bruņurupuču. Tomēr, kad kolonizatori izkāpa salās, viņi atklāja, ka šīs teritorijas dzīvnieku iedzīvotāji nav vienkārši bruņurupuči, bet gan plēsēji, ko vietējie iedzīvotāji sauca par kaimaniem. Šis nosaukums vēlāk tika pieņemts un izmantots, lai apzīmētu salas un šo bruņurupuča sugu.^[1]

Dzīvesveids[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaimanu bruņurupuči lielāko daļu laika pavada ezera, dīķa, upes vai citas ūdenstilpes dzelmē. Ūdenī pārvietojas lēnām, uz zemes ir gausi. Apdzīvoto teritoriju ziemeļu daļā bruņurupuči ūdenī guļ ziemas miegu. Tomēr reizēm šie dzīvnieki turpina būt aktīvi arī zem ledus. Uz zemes Kaimanu bruņurupuči, ja tiem draud briesmas, var būt ļoti agresīvi un ir bīstami. Tie paslienas un dodas uzbrukumā, atplešot savus draudīgos žokļus. Dzīves ilgums nebrīvē līdz 60 gadiem.

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pārošanās akts notiek ūdenī. Dzimumgatavība tēviņiem iestājas 3-5, bet mātītēm 4—6 gadu vecumā. Vasaras sākumā izraktā bedrē, kas atrodas netālu no krasta, tiek dētas olas — vidēji 24. Kad olas sadētas, bedri apber ar zemi un atstāj tur olas līdz diviem vai trim mēnešiem. Ja olas tiek sadētas vēlā vasarā, mazie bruņurupuči izšķiļas tikai nākamā gada siltajā periodā. Uzreiz pēc izšķilšanās bruņurupuči nonāk ūdenī, kur slēpnī pavada savas dzīves pirmos gadus. Pēc gada tie ir 15 centimetru gari.

Barība un medības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaimanu bruņurupuči medī visus mazos dzīvniekus. Pārtiek no zivīm, citu bruņurupuču mazuļiem, vardēm, salamandrām, ūdensčūskām, aligatoru mazuļiem, ūdensputnu, kā arī ūdenī dzīvojošo zīdītāju mazuļiem. Lielākos upurus bruņurupuči ar saviem asajiem nagiem saplēš sīkos gabalos. Mazākie tiek norīti veseli. Bruņurupuči ir arī maitēdāji. Tie apēd gandrīz visas ūdenī atrastās atliekas. Bruņurupuču mazuļi ēd zivis, kurkuļus, garneles un ūdens kukaiņus.