Kaklarota

Sena zelta kaklarota ar kameju, kas attēlo dievieti Minervu

Kaklarota ir juvelierizstrādājums, kas tiek nēsāts ap kaklu. Kaklarotas, iespējams, bija viens no senākajiem cilvēku rotājumu veidiem. Tās bieži kalpo ceremoniju, reliģiskiem, maģiskiem vai apbedīšanas nolūkiem, kā arī tiek izmantotas kā bagātības un statusa simboli, jo tās parasti tika izgatavotas no dārgmetāliem un dārgakmeņiem.

Kaklarotas galvenā sastāvdaļa ir lente, ķēde vai aukla, ko aptin ap kaklu. Tie visbiežāk tiek kausēti dārgmetālos, piemēram, zeltā, sudrabā un platīnā. Kaklarotām bieži ir papildu stiprinājumi, kas tiek piekārti vai ievietoti pašā kaklarotā. Šie pielikumi parasti ietver kulonus, medaljonus, amuletus, krustus un dārgakmeņus un pusdārgakmeņus, piemēram, dimantus, pērles, rubīnus, smaragdus, granātus un safīrus. Tie ir izgatavoti no daudziem dažādiem materiāliem un tiek izmantoti daudzām lietām un dažreiz tiek klasificēti kā apģērbi.

Vēsturiskas kaklarotas

Aizvēsturiskas kaklarotas

Neolīta talka kaklarota

Aizvēsturiskās tautas bieži izmantoja dabiskus materiālus, piemēram, spalvas, kaulus, gliemežvākus un augu materiālus, lai izveidotu kaklarotas, taču līdz bronzas laikmetam metāla rotaslietas nomainīja pirmsmetāla rotājumus. Kaklarotas pirmo reizi tika attēlotas seno Tuvo Austrumu statujās un mākslā, un Eiropā tika radītas agrīnas kaklarotas no dārgmetāliem ar akmeņiem.

Senās civilizācijas

Senajā Mezopotāmijā cilindru plombas bieži tika savērtas un nēsātas kā rotaslietas. Senajā Babilonā kaklarotas tika izgatavotas no karneola, lapis lazuli, ahāta un zelta, no kura tika izgatavotas arī zelta ķēdes. Senie šumeri veidoja kaklarotas un krelles no zelta, sudraba, lapis lazuli un karneola. Senajā Ēģiptē tika nēsātas dažādas kaklarotas. Augstākās klases senie ēģiptieši reliģiskiem, svinīgiem un bēru nolūkiem valkāja apkakles no organiskiem vai pusdārgakmeņiem un dārgakmeņiem. Šīs apkakles bieži bija rotātas ar pusdārgakmeņiem, stiklu, keramiku un dobām pērlītēm. Pērles, kas izgatavotas no dažādiem dārgakmeņiem un pusdārgakmeņiem, parasti tika arī savērtas kopā, lai izveidotu kaklarotas. Izplatīts bija arī zelts, kas tika veidots stilizētās augu, dzīvnieku un kukaiņu formās. Amuleti tika pārvērsti arī par kaklarotām. Senajā Krētā kaklarotas valkāja visas klases; zemnieki valkāja akmeņus uz linu diega, bet bagātie valkāja ahāta, pērļu, karneola, ametista un kalnu kristāla krelles. Papildus pastas krellēm tika nēsāti arī kuloni, kas veidoti putnu, dzīvnieku un cilvēku formā.

Senajā Grieķijā valkāja smalki darinātas zelta kaklarotas, kas bija veidotas ar repoussé un pītām zelta stieplēm. Visbiežāk šīs kaklarotas bija rotātas ar zilām vai zaļām emaljētām rozetēm, dzīvnieku formām vai vāzes formas piekariņiem, kas bieži bija detalizēti ar bārkstīm. Bija arī ierasts valkāt garas zelta ķēdes ar piekārtām kameja un maziem smaržu konteineriem. Hellēnisma periodā tika ieviesti jauni elementi; krāsainie akmeņi bija atļauti polihromatiskiem gabaliem, un dzīvnieka galvas fināli un šķēpveida vai pumpurveida kuloni tika pakārti ķēdēs. Senie etruski izmantoja granulāciju, lai izveidotu granulētas zelta krelles, kuras tika savērtas ar stikla un fajansa pērlītēm, lai izveidotu krāsainas kaklarotas. Senajā Romā kaklarotas bija viens no daudzajiem romiešu elites rotaslietu veidiem. Zelta un sudraba kaklarotas bieži tika dekorētas ar svešiem un pusdārgakmeņiem, piemēram, dzintaru, pērlēm, ametistu, safīru un dimantu. Turklāt bieži tika nēsātas pērļu virves, zelta plāksnītes ar emalju un spoži, zelta filigrānā ielikti akmeņi. Daudzas lielas kaklarotas un materiāli, kas rotāja kaklarotas, tika ievesti no Tuvajiem Austrumiem. Vēlāk impērijā pēc barbaru iebrukumiem populāras kļuva krāsainas un spilgtas rotaslietas. Bizantijas laikmetā visbiežāk tika nēsātas pērļu virves un reljefi zelta ķēdes, taču jaunas metodes, piemēram, niello, ļāva izveidot kaklarotas ar spilgtākiem, dominējošiem dārgakmeņiem. Agrīnā Bizantijas laikmetā tika novērota arī pāreja uz izteikti kristiešu rotaslietām, kurās tika parādīta jaunā kristīgā ikonogrāfija.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kaklarota.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)