Krusts

Vikipēdijas lapa
Krustu kalns Lietuvā

Krusts ir ģeometriska figūra, kas sastāv no divām līnijām (vai citām vienkāršām figūrām, piemēram, taisnstūriem), kas viena otru šķērso (parasti 90° leņķī). Vismaz vienai no krustu veidojošām līnijām jādalās uz pusēm un tās parasti novietotas vertikāli vai horizontāli. Ir pazīstami arī daudzi citi krusta varianti. Krusts ir ļoti sens simbols, tas izmantots daudzās reliģijās. Mūsdienās krusts tiek uzskatīts par kristietības simbolu, jo Jēzus Kristus, saskaņā ar Jaunajā Derībā un pirmo gadsimtu romiešu un grieķu vēsturnieku rakstīto, tika sists krustā.

Vārda izcelsme latviešu valodā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārds "krusts", visticamāk, ienācis latviešu valodā no senaugšvācu valodas (Christ — 'Kristus') caur senkrievu valodu. Vēl mūsdienās dažās izloksnēs un dialektos (piemēram, latgaliešu valodā) krustu sauc par kristu. Burts u vārdā varētu būt ienācis, krists kontaminējoties ar latīņu vārdu crux — 'krusts'. Tā kā Latvijas iedzīvotāji iepazinās ar kristietību ne vien no austrumiem ar slāvu starpniecību, bet arī no rietumiem, krusta nosaukums Latvijas rietumdaļā varētu būt veidojies senskandināvu valodas ietekmē (kross — 'krusts'). Forma krists radusies pirms 12. gadsimta, bet krusts pirmo reizi minēts 16. gadsimta tekstos.[1]

Dažādi krusta simbola veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēls Nosaukums Apraksts
Grieķu krusts

Visvienkāršākais vienādstaru krusts.

Andreja krusts

Vienkāršs vienādstaru krusts burta "x" formā.

Kristiešu krusts

Krusts ar pagarinātu apakšējo staru, saukts arī par latīņu krustu. Kristietības pamatsimbols. Ģenealoģijā lieto miršanas apzīmēšanai.

Cilpaskrusts

Pazīstams arī kā ēģiptiešu krusts (anks). Senajā Ēģiptē bijis dzīvības un auglības simbols.

Basku krusts Četras svastikas formā izliektas lapiņas. Basku Zemē pazīstamas divas krusta formas — pa un pret pulksteņa rādītāja virzienam rotējošas.
Koptu anks

Koptu izmantots cilpaskrusta variants.

Oriģinālais koptu krusts
Koptu krusts

Krusts, kam diagonālēs novietoti T veida simboli, kas apzīmē Jēzus Kristus krustā sišanai lietotās naglas.

Jaunais koptu krusts

Izmanto koptu katoliskā baznīca un ortodoksālā baznīca Aleksandrijā.

Saules krusts

Aplī ievilkts vienādstaru krusts. Pazīstams arī kā Saules simbols. Lietots jau kopš neolīta.

Oksitāniešu krusts

Saukts arī par Tulūzas krustu vai kataru krustu.

Lietuviešu krusts

Divkāršs krusts ar vienādiem šķērskokiem.

Pāvesta krusts

Latīņu krusts ar trim šķērskokiem, simbolizē pāvesta trejādo uzdevumu.

Lotaringiešu krusts

Saukts arī par patriarha krustu vai arhibīskapa krustu. Grieķu pareizticīgo baznīcas simbols.

Pareizticīgo krusts

Visvairāk izmanto Krievijas un Serbijas pareizticīgo baznīcas. Augšējais mazais šķērskoks simbolizē plāksnīti, uz kuras bijis rakstīts "Jēzus no Nācaretes, jūdu ķēniņš", bet apakšējais slīpais šķērskoks — Kristus kāju atbalstu.

Ķeltu krusts

Pazīstams arī vienādstaru variants.

Svētā Pētera krusts

Saukts arī par apgriezto krustu. Apustulis Pēteris miris mocekļa nāvē, piesists pie krusta ar galvu uz leju, tādēļ šis ir Pētera simbols. Mūsdienās asociējas ar sātanismu.

Tau krusts

T veida krusts. Pazīstams arī kā Svētā Antonija krusts vai ēģiptiešu krusts. Asīzes Franciska simbols.

Svastika

Ugunskrusts, kāškrusts vai Pērkona krusts ir ļoti sena, no neolīta laikiem pazīstama zīme. Tas ir krusts ar taisnā leņķī noliektiem stariem, var "griezties" pulksteņa rādītāja virzienā vai pretēji tam. Mūsdienās vairāk asociējas ar fašismu un nacistisko Vāciju.

Templiešu krusts

Templiešu ordeņa zīme.

Maltas krusts

Maltas ordeņa zīme.

Krustu krusts

Māras zīme — krusts ar mazākiem krustiem staru galos.

Maķedonijas krusts

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Konstantīns Karulis. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. I sējums. R:, Avots, 1992, 430.—431. lpp.