Kaprakota
| Kaprakota Capracotta | |
|---|---|
 | |
  Kaprakota | |
| Koordinātas: 41°50′N 14°16′E / 41.833°N 14.267°EKoordinātas: 41°50′N 14°16′E / 41.833°N 14.267°E | |
| Valsts |
 Itālija |
| Reģions | Molize |
| Province | Izernijas province |
| Platība | |
| • Kopējā | 42,55 km2 |
| Augstums | 1 421 m |
| Iedzīvotāji Izteiksmes kļūda: Neatpazīta pieturzīme "[". | |
| • kopā | Izteiksmes kļūda: Neatpazīta pieturzīme "[". |
| • blīvums | 19,7/km² |
| Mājaslapa |
www |
 Kaprakota Vikikrātuvē | |
Kaprakota (itāļu: Capracotta) ir ciems Izernijas provincē Molizē, Itālijā. Tas atrodas Kampo kalna pakājē 1421 metra augstumā un ir pazīstams, pateicoties vairākiem slēpošanas kūrortiem tā apkārtnē.[1] Ciems tika pilnībā nopostīts Otrajā pasaules karā un atjaunots 20. gadsimta 50. gados, kā rezultātā tajā dominē daudzstāvu dzīvojamā apbūve. Kara postījumu un sekojošās evakuācijas dēļ kopš 20. gadsimta sākuma Kaprakotas iedzīvotāju skaits sarucis četrkārtīgi — 1921. gadā tajā dzīvoja 4706 iedzīvotāji, savukārt 2019. gadā — tikai 837.[2]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kaprakota pirmoreiz rakstos minēta 1091. gadā kādā baznīcu sarakstā kā Capra Cocta.[3]
Arheoloģisko izrakumu laikā atrasti neandertāliešu medību rīki liecina par cilvēka klātbūtni Kaprakotas apkaimē jau paleolīta laikmetā, taču pirmā pastāvīgā apmetne šeit veidojusies tikai 9. gadsimtā p.m.ē., par kuru liecina izrakumos atrasts apļveida būdu komplekss un atsevišķu marmora ēku paliekas. Mūsdienās redzamās ciema aprises veidojušās m.ē. 6. gadsimta beigās laikā, kad Apenīnu pussalas dienvidu daļu iekaroja langobardi. Ciems attīstījās nomadisma paveida transhumances (transumanza) ceļā kā ziemas ganību vieta — ziemā mājlopi tika ganīti Apūlijas līdzenumos, savukārt vasarā — Molizes kalnainajā daļā.
Otrā pasaules kara laikā nacistiskās Vācijas karaspēka grupējums, atkāpjoties Sangro upes ielejas virzienā, ciemu noposta pilnībā. Desmit gadus pēc tam ciems tika atjaunots, tajā izveidojot jaunu slēpošanas trasi Kapraro kalna pakājē, kas palīdzēja ciemam ekonomiski atkopties. Kaprakotas vārds kļuva atpazīstams pēc tam, kad tika pieminēts Alberto Sordi filmā "Grāfs Makss" (Il Conte Max). Cita lieta, kas sekmēja ciema atpazīstamību, ir tā bargais klimats un biezā sniega sega ziemās. 2015. gada martā Kaprakotā 17 stundu laikā uzsniga 2 metru bieza sniega kārta. Šī parādība ierakstīta Ginesa rekordu grāmatā kā vēsturē biezākā sniega sega īsākajā laika periodā.[4]
Nosaukuma izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Burtiskā tulkojumā no itāļu valodas ciema nosaukums Capracotta nozīmē "cepta kaza", šis vārdu salikums saistīts ar kazu kautķermeņu atstāšanu saulē žūšanai, salīdzinot šo procesu ar cepšanu.[5] Lai gan šo teoriju stiprina ciema vēsturiskā saikne ar lopkopību, nosaukuma izcelsme tiek piedēvēta arī langobardiem, kuri jaunapgūtās vietās kā ziedojumu dievībai Toram uz uguns upurēja kazas. Nosaukuma langobardiskā izcelsme pamatojama ar faktu, ka Itālijā ir citi četri ciemi ar tādu pašu nosaukumu, kuri atrodas langobardu savulaik iekarotās teritorijās. Mazāk populāra teorija postulē, ka ciema nosaukums saistāms ar kazu dāvināšanu romiešu ģenerālim Gajam Aurēlijam Kotam (Caius Aurelius Cotta), un tādējādi radies no frāzes latīņu valodā "Capræ Cottæ", jeb "Kotas kazas".[6]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Eikon comunicazione-DGA Funivie. «WebCam, Stato Piste e Impianti, Meteo Capracotta MoliseSki». www.moliseski.it (itāļu). Skatīts: 2020-07-30.
- ↑ «Arhivēta kopija». demo.istat.it. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-02-26. Skatīts: 2020-07-30.
- ↑ «A Montecassino si conserva il documento più antico che attesta l'origine almeno millenaria di Capracotta». Amici di Capracotta (it-IT). 2020-05-18. Skatīts: 2020-07-30.
- ↑ Redazione Redazione. «Meteo: CAPRACOTTA e PESCOCOSTANZO, è Guinness World Record MONDIALE di NEVE». Meteo Puglia (it-IT). Skatīts: 2020-07-30.[novecojusi saite]
- ↑ Dizionario di toponomastica : storia e significato dei nomi geografici italiani (2. ed. aggiornata izd.). Torino : UTET. 1997. ISBN 88-02-05761-3. OCLC 42140903.
- ↑ Luigi Campanelli. Il territorio di Capracotta. Scuola Tipografica Antoniana, 1931.