Kara (upe)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kara
Čums Karas krastā
Čums Karas krastā
Kara (upe) (Jamalas Ņencu autonomais apvidus)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Kara (upe) (Ņencu autonomais apvidus)
Kara (upe)
ieteka
ieteka
Kara (upe) (Krievija)
Kara (upe)
ieteka
ieteka
Satekupes Mazā Kara, Lielā Kara
67°55′50″N 65°37′22″E / 67.93056°N 65.62278°E / 67.93056; 65.62278
Ieteka Baidaratas līcis
69°09′59″N 64°47′11″E / 69.16639°N 64.78639°E / 69.16639; 64.78639Koordinātas: 69°09′59″N 64°47′11″E / 69.16639°N 64.78639°E / 69.16639; 64.78639
Baseina valstis Karogs: Krievija Krievija
Caurteces valstis Karogs: Krievija Krievija
Garums 257 km
Iztekas augstums 161 m
Ietekas augstums 0 m
Kritums 161 m  
Baseina platība 13 400 km² 
Kara Vikikrātuvē

Kara (krievu: Кара) ir upe Krievijas Federācijas ziemeļos, plūst pa Jamalas Ņencu autonomā apvidus robežu ar Komi Republiku un Ņencu autonomo apvidu. Pēc Karas upes, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta Karas jūra.

Upe sākas Polāro Urālu priekškalnē, saplūstot Mazajai Karai un Lielajai Karai. Plūst ziemeļu virzienā gar Pajhoja grēdu, vietām pa šauriem kanjoniem. Vairāki ūdenskritumi, ievērojamākais no kuriem ir 10 m augstais Buredans.[1] Lejtecē veido plašu grīvlīci, ieplūst Karas jūras Baidaratas līcī. Aizsalst oktobrī, ledus iziet jūnijā. Lejtecē kuģojama.[2] Rietumos no upes atrodas 65 km diametra Karas meteorīta krāteris.

Krasti mazapdzīvoti, vienīgā pastāvīgi apdzīvotā vieta ir Ustjkara pie upes ietekas jūrā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]