Ustjkara
Izskats
| Ustjkara | |
|---|---|
| ciemats | |
| Усть-Кара, Хара | |
|
Gājēju celiņš Ustjkarā | |
| Koordinātas: 69°14′40″N 64°55′13″E / 69.24444°N 64.92028°EKoordinātas: 69°14′40″N 64°55′13″E / 69.24444°N 64.92028°E | |
| Valsts |
|
| Federālais apgabals | Ziemeļrietumu federālais apgabals |
| Federācijas subjekts | Ņencu autonomais apvidus |
| Pirmoreiz minēta | 1932 |
| Platība | |
| • Kopējā | 0,659 km2 |
| Iedzīvotāji (2017) | |
| • kopā | 542 |
| • blīvums | 822,5/km² |
| Laika josla | UTC+3 (UTC+3) |
| Mājaslapa |
karaselsovet |
|
| |
Ustjkara (krievu: Усть-Кара, ņencu: Хара)[1] ir ciemats Krievijas ziemeļos, Ņencu autonomajā apvidū. Izvietojies Jugras pussalas austrumos pie Karas upes 5 km no tās ietekas Karas jūras Baidaratas līcī. Veido Zapoļarnija rajona Ustjkaras ciema padomi un ir tā vienīgā apdzīvotā vieta.[2]
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Ciemats vēstures avotos pirmoreiz minēta 1932. gadā kā nomado ņencu apmetne Karaguba (Кара-Губа). 1934. gadā Ustjkarā izveidota Ustjkaras polārstacija, kas funkcionē joprojām.[3] 1951. gadā apvienoja trīs nelielus briežkopju kolhozus, izveidojot vienu saimniecību Krasnij Oktjabrj un Ustjakara attīstījās kā tā centrālais ciemats.
Mūsdienās ciematā ir vidusskola, bērnudārzs, feldšeru punkts, kultūras nams, veikals, elektrostacija.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Ненэцие” автономной округхы Вато’ Мэбц
- ↑ «История развития поселка Усть-Кара». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 8. novembrī. Skatīts: 2021. gada 19. februārī.
- ↑ Полярная Почта. Усть-Кара, МГ-2