Karagājiens uz Kursu un Klaipēdas dibināšana (1252)
1252. gada karagājiens uz Kursu notika 1252. gadā pēc tam, kad Lietuvas karalis Mindaugs bija noslēdzis savienību ar Livonijas ordeni. Dienvidkursas pakļaušanai sasaukto Livonijas ordeņa karaspēku vadīja mestra pienākumu izpildītājs Seinas Eberhards. Karaspēks devās pa seno Kursas kara ceļu no Rīgas gar Jūrmalu caur Kuldīgu uz Nemunas ieteku Baltijas jūrā. Pie Dangas upes ietekas Nemunā ordeņa brāļi uzcēla Memelburgas pili, kurā atstāja garnizonu un pa jūras ceļu pilī atveda lielus pārtikas krājumus. Pēc Klaipēdas pils uzcelšanas karaspēks atgriezās Rīgā.
1253.gada pirmajā pusē, pēc hronikas ziņām, 40 000 karavīru no prūšu zemes Sembijas devās karagājienā pret Mēmelburgas pili, bet nespēja to ieņemt. Jaunais Livonijas ordeņa mestrs Anno fon Zangerhauzens devās atbildes karagājienā pret sembjiem, kas Kuršu nērijā bija uzcēluši aizsardzības valni.
1254. gadā ordenis kopā ar Kurzemes bīskapu Heinrihu fon Licelburgu vienojās par kuršu zemju sadali un kristīšanu.