Jūrmala

Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena jūrmala nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Jūrmala
Valstspilsēta
Jomas iela Emīlijas Rācenes peldu iestāde Raiņa un Aspazijas vasarnīca Dzintaru mežaparks Ķemeru viesnīca Dubultu dzelzceļa stacija Ķemeru ūdenstornis
Karogs Ģerbonis Logo
Jūrmala
Koordinātas: 56°58′05″N 23°46′13″E
Valsts	Latvija
Pilsētas tiesības	kopš 1959. gada
Citi nosaukumi	Rīgas Jūrmala, vācu: Riga-Strand
Administrācija
• Domes priekšsēdētājs	Jānis Lediņš
Platība
• Kopējā	101,2 km2
• sauszeme	88,9 km2
• ūdens	12,3 km2
Iedzīvotāji (2025)
• kopā	52 001
• vieta	5
• blīvums	584,7 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-20(08-17)
Mājaslapa	www.jurmala.lv
Jūrmala Vikikrātuvē

Jūrmala ir Latvijas valstspilsēta un lielākā kūrortpilsēta, apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas. Pilsētas platība ir 100 km². Jūrmala 24 km garumā stiepjas gar Rīgas līci un Lielupi. 2024. gadā Jūrmalā bija 52 154 iedzīvotāji, kas tādējādi to padara par 5. lielāko apdzīvoto vietu Latvijā.

Pilsēta tradicionāli sastāv no atsevišķām daļām (uzskaitītas virzienā no rietumiem uz austrumiem): Ķemeri, Jaunķemeri, Sloka, Kauguri, Vaivari, Asari, Valteri, Melluži, Pumpuri, Jaundubulti, Dubulti, Majori, Dzintari, Bulduri, Lielupe un Priedaine.

Peldvietas un dziednīcas Jūrmalā sāka iekārtot 19. gadsimta pirmajā pusē. Krievijas Impērijas laikā Ķemeri, Kauguri, Melluži, Dubulti, Majori, Dzintari un Bulduri izveidojās par atsevišķiem populāriem kūrortiem, kurus pēc neatkarīgās Latvijas nodibināšanas apvienoja Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru pilsētās. Tagadējās robežas Jūrmala ieguva pēc Otrā pasaules kara, kad kļuva par vienu no populārākajām kūrortpilsētām PSRS. Mūsdienās Jūrmala ir ne tikai kūrortpilsēta, bet arī prestižs dzīvojamais rajons Rīgā un citur strādājošajiem.

Vēsture

Kurzemes un Zemgales hercogistes saimnieciskā uzplaukuma periodā hercogs Jēkabs vēlējās izveidot ar Rīgu konkurējošu eksporta ostu Slokā, kur tika izveidotas stikla fabrikas un vara ceplis. Viņš pavēlēja izbūvēt kanālu, kas savienotu Slokas ostu pie Lielupes ar Baltijas jūru pa tagadējo Vecslocenes upīti un Slokas ezeru, tādējādi nodrošinot kuģu ceļu no Jelgavas līdz jūrai. Dažādu iemeslu dēļ tas netika paveikts. Hercogs Pēteris Bīrons Krievijas ķeizarienes Katrīnas II politiskā spiediena ietekmē bija spiests piekrist virzīt visu hercogistes ārējo tirdzniecību caur Rīgu un 1783. gada 10. maijā apstiprināja Slokas novada (tagadējās Jūrmalas pilsētas teritorijas) atdalīšanu no Kurzemes un Zemgales hercogistes un pievienošanu Rīgas vietniecībai.

Slokai 1785. gadā piešķīra miesta, bet 1878. gadā — pilsētas tiesības. Slokas attīstību veicināja 1896. gadā uzceltā papīrfabrika, kura darbojās līdz 20. gadsimta 90. gadiem.

Majoru pludmale 20. gadsimta sākumā

Pirmās peldu vietas sāka veidoties Dubultos. Saistībā ar Ķemeros atrastajām ārstniecisko dūņu un minerālūdens atradnēm 1838. gadā tur tika izveidots kūrorts, kurā ārstējās pacienti no visas Krievijas Impērijas.

1920. gada 2. martā Latvijas valdība no esošajiem peldu miestiem izveidoja Rīgas Jūrmalas pilsētu. 1946. gada sākumā Latvijas PSR valdība Rīgas Jūrmalu iekļāva Rīgas sastāvā kā atsevišķu rajonu, kuram 1949. gadā pievienoja Priedaini, bet 1959. gada 11. novembrī apvienoja Rīgas pilsētas Rīgas Jūrmalas rajonu ar Slokas un Ķemeru pilsētām, izveidojot Jūrmalas pilsētu.

Pašvaldība

Jūrmalas pašvaldība ir Jūrmalas pilsētas dome.

Plānošana

Pirmais Jūrmalas pilsētas ģenerālplāns tika izstrādāts 1971. gadā. Tajā centralizēti tika noteikti pilsētas attīstības galvenie parametri, iedzīvotāju skaits, atpūtas iestāžu skaits, rūpniecības produkcijas apjomi.

Tika veidotas divas galvenās atpūtas zonas: galvenokārt atpūtniekiem no visas PSRS paredzētā kūrorta zona Ķemeri-Jaunķemeri un rīdzinieku masveidīgas atpūtas zona Priedaine-Vaivari. Tomēr vēlāk sanatorijas un atpūtas nami vasarniekiem no PSRS republikām tika būvēti visās Jūrmalas daļās.

Starp šīm zonām attīstīja galveno Jūrmalas daudzstāvu ēku dzīvojamo rajonu Kaugurus. Rūpniecības zonas bija paredzēts izveidot Dubultos, Slokā, un Kūdrā.

Pēc neatkarības atjaunošanas Jūrmala bija pirmā republikas pilsēta, kas izstrādāja savu Attīstības plānu 1995—2007. Par Jūrmalas attīstības mērķi pasludināja veidot cilvēkiem draudzīgu pilsētu, kura labvēlīga iedzīvotāju veselībai un līdzsvarotai demogrāfiskai attīstībai. Par perspektīvo iedzīvotāju skaitu noteica 61 tūkstoti, tomēr iedzīvotāju skaits samazinājās līdz 56 tūkstošiem. Plānam piecas reizes veica grozījumus un 2007. gadā to pagarināja līdz 2009. gadam.

Pēc tam izstrādāja šādas attīstības programmas: Jūrmalas pilsētas tūrisma attīstības stratēģiju 2007.—2018. gadam; Jūrmalas pilsētas sporta un aktīvās atpūtas stratēģiju 2008.—2020. gadam; Jūrmalas pilsētas kultūrvides stratēģiju 2008.—2020. gadam; Jūrmalas pilsētas kūrorta koncepciju 2009.—2018. gadam; Jūrmalas pašvaldības mājokļu attīstības programmu 2006.—2011. gadam; Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģija 2010—2030.

Tūrisms

1940. gadā atpūtnieku skaits Rīgas Jūrmalā bija apmēram 50 000, bet pēc Otrā pasaules kara tas strauji palielinājās un 1980. gados Jūrmalas viesu kopskaits, summējot tūristus un īslaicīgos atpūtniekus, vasaras sezonā atsevišķās dienās sasniedza pat 260 000. Pēc 1986. gada sākās Jūrmalas masu tūrisma lejupslīde, kas turpinājās līdz pat 21. gadsimta sākumam, kad tūrisma plūsmas atkal pamazām pieauga, sasniedzot 124 638 viesu. 2016. gadā Jūrmalas naktsmītnēs nakšņoja jau 171 366 tūristu. Kopumā 2016. gada tūristu ģeogrāfiskā segmentācija izskatījās šādi: Latvija — 33%, Krievija — 21 %, Igaunija — 11%, Lietuva — 10%, Somija — 4%, Baltkrievija — 3%, Vācija — 3%, Uzbekistāna — 2%, Zviedrija — 2%, Ukraina — 2%, Norvēģija — 1%. Vidējais uzturēšanas ilgums Jūrmalas naktsmītnēs ir 3,2 diennaktis. Visilgāk 2016. gadā Jūrmalas naktsmītnēs uzturējās tūristi no Baltkrievijas (13 diennaktis), Izraēlas (6 diennaktis), Vācijas (4 diennaktis), Latvijas (4 diennaktis), Kazahstānas (4 diennaktis), Azerbaidžānas (3 diennaktis), Ukrainas (3 diennaktis), ASV (3 diennaktis).

Statistikas dati apkopoti no 50 Jūrmalas tūristu mītnēm ar kopējo vietu skaitu 6 725. Vislielākais noslogojums šajā laika periodā bija kūrorta rehabilitācijas centros 59%, kūrortviesnīcās 45%, apartamentu viesnīcās 26% un viesnīcās 24%.

2016. gadā par iebraukšanas caurlaidēm bija iekasēti 2,1 miljoni EUR.

Pludmale

Jūrmalas 24 km garo liedagu veido smalkas baltas kvarca smiltis, ko gadu tūkstošos sanesusi piekrastes straume. Vētru laikā krastā tiek izskaloti dzintara gabaliņi un daudz gliemežvāku. Janvāra beigās — februāra sākumā Rīgas līcis parasti aizsalst, bet pludmalē reizēm veidojas milzīgi ledus krāvumi (torosi).

Rīgas līča vidējais dziļums ir 26 m, dziļākā vieta — 60 m. Piekrastē ūdens ir sekls, tāpēc šeit var atpūsties ar bērniem. Līča gultni klāj galvenokārt smiltis. Pūšot stipram rietumu vējam, tas piekrastē atnes siltu ūdeni. Ūdens sāļums līcī ir divreiz mazāks nekā Baltijas jūrā. Piekrastes kāpa, kas atdala 60 m garo pludmali no mežu joslas, stiepjas paralēli krastam, paceļoties līdz 17 m virs jūras līmeņa un tā aizsargājot kūrortu no vējiem.

Jūrmalas pilsētā ir 11 peldvietas — Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Kauguri un Jaunķemeri. Majoru un Bulduru peldvietas laika posmā no 1998. gada vairākkārt ir ieguvušas starptautisko Zilā karoga godalgu kā apliecinājumu pludmales drošībai un ūdens kvalitātei, kura tiek pārbaudīta katru nedēļu. (2019. gadā Jūrmala no šīs programmas izstājās ekonomijas dēļ.) Šeit var iznomāt ūdens velosipēdus un atpūsties pludmales kafejnīcā.

Dubultos notiek sporta sacensības. Pumpuros var iziet apmācību kaitsērfingā un vindsērfingā.

Kultūrvēsturiskie pieminekļi

Skatīt arī: Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Jūrmalā

2007. gadā Jūrmalā bija 558 kultūras pieminekļi, tai skaitā 11 pilsētbūvniecības, 408 arhitektūras, 133 mākslas, 5 vēstures un 1 arheoloģijas piemineklis (Babītes pilskalns). Kā pilsētbūvniecības pieminekļi ir reģistrēti:

• Ķemeru kūrorts ar Ķemeru viesnīcu;
• Kauguru zvejniekciems;
• Slokas vēsturiskais centrs;
• Vaivaru — Asaru — Mellužu vasarnīcu kvartāli;
• Vaivaru — Asaru — Mellužu — Pumpuru — Jaundubultu vasarnīcu rajoni;
• Dubultu — Majoru — Dzintaru — Bulduru — Lielupes vasarnīcu rajoni;
• Majoru — Dzintaru vasarnīcu kvartāli;
• Dzintaru — Bulduru vasarnīcu kvartāli;
• Vecbulduru zvejniekciems un vasarnīcu rajons;
• Stirnurags;
• Priedaines vasarnīcu rajons.

Jūrmalas pilsētas domes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa ir sagatavojusi astoņus pilsētas vēsturiskā centra apskates maršrutus, kuros atrodas daudzi kultūras tūrisma objekti.

Jūrmalas arhitektūra

Restorāns "Lido"
(arhitekts Sergejs Antonovs, 1931).

Rīgas Jūrmalas 19. gadsimta un 20. gadsimta pirmās puses būvniecības spilgtākā iezīme ir koka ēku ievērojamais pārsvars pār cita veida apbūvi. Koks ir estētiski pievilcīgs un piemērots būvmateriāls sezonas rakstura mītnēm.

Jūrmalas arhitektūru raksturo krāšņi kokgriezuma dekori ēku fasādēs un jumtu apdarē. Harmoniski sadzīvo gan klasicisma, gan historisma, gan jūgendstila un nacionālā romantisma, gan arī funkcionālisma iezīmes. Arhitektūras pieminekļu sarakstā iekļautas 414 ēkas, bet vēsturisko apbūvi veido vairāk nekā 4000 ēkas.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

1935. gadā visu triju vēlāk Jūrmalā apvienoto pilsētu (Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru) iedzīvotāju kopīgais skaits bija 13,7 tūkstoši (latvieši — 86,9%), bet pēc kara tas strauji pieauga un pēc apvienošanas 1959. gadā Jūrmalā dzīvoja 38 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju. Galvenokārt Kauguru un Dubultu daudzstāvu dzīvojamo māju kvartālu celtniecības rezultātā 1970. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 53,8 tūkstošus, bet 1979. gadā 61 tūkstoti. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas iedzīvotāju skaits zemās dzimstības un emigrācijas dēļ atkal samazinājās un 1998. gadā pilsētā dzīvoja 59 tūkstoši, bet 2011. gadā — 56 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1897 2 114 —     1925 10 786 +5.99% 1935 13 663 +2.39% 1943 12 653 −0.96% 1959 37 954 +7.11%	Gads Iedz. ±% g.p. 1970 53 833 +3.23% 1979 60 943 +1.39% 1989 60 600 −0.06% 1991 61 041 +0.36% 1997 58 977 −0.57%	Gads Iedz. ±% g.p. 2000 55 718 −1.88% 2011 56 060 +0.06% 2014 57 385 +0.78% 2016 56 749 −0.56% 2019 57 792 +0.61%	Gads Iedz. ±% g.p. 2020 58 117 +0.56% 2021 58 334 +0.37%
Avoti:Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999. PMLP Iedzīvotāju reģistrs: Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās

Etniskais sastāvs un valstiskā piederība

Iedzīvotāju etniskais sastāvs Jūrmalā 2024. gadā.																			kopā 52154   Latvieši   Krievi   Baltkrievi   Ukraiņi   Poļi   Lietuvieši   Ebreji   Romi (čigāni)   Igauņi   Cita un neizvēlēta
Tautība	Procenti	Iedz. skaits
Latvieši	51,7%	26 942
Krievi	32,0%	16 700
Baltkrievi	3,5%	1780
Ukraiņi	3,2%	1669
Poļi	1,5%	778
Lietuvieši	0,8%	434
Ebreji	0,8%	392
Romi (čigāni)	0,5%	257
Igauņi	0,1%	41
Cita vai neizvēlēta	6,0%	3161

Pateicoties naturalizācijai un augstākai dzimstībai, Latvijas pilsoņu skaits kopš 2012. gada Jūrmalā ir palielinājies. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012. gadā pilsētā bija piereģistrēti 39 722 Latvijas pilsoņi (79,2% no kopējā skaita), 8731 Latvijas nepilsoņi (17,4%) un 1200 Krievijas Federācijas pilsoņi (2,4%). Savukārt 2025. gadā bija piereģistrēti 43 895 Latvijas pilsoņi (84,5%), 5959 Latvijas nepilsoņi (11,5%) un 1218 Krievijas pilsoņi (2,3%):

	2012	2013	2014	2015	2016	2017	2018	2019	2020	2021	2022	2023	2024	2025	2026	2027
Latvijas pilsoņi (īpatsvars)	39 722 (79,2%)	40 414	40 090	39 960	39 825	39 495	40 199	40 559	41 021	41 271	41 713	42 003	42 951	43 895 (84,5%)
Latvijas nepilsoņi (īpatsvars)	8 731 (17,4%)	8 637	8 130	7 795	7 440	7 159	7 039	6 826	6 669	6 506	6 300	6 107	6 031	5 959 (11,5%)
Krievijas pilsoņi (īpatsvars)	1200 (2,4%)	1199	1289	1616	1646	1695	1686	1672	1672	1718	1729	1318	1288	1218 (2,3%)

Izglītība

2017./2018. mācību gadā Jūrmalā bija 12 pirmsskolas, 3 sākumskolas, 5 pamatskolas, 7 vidusskolas, 8 interešu izglītības iestādes, 1 speciālās izglītības iestāde, 5 profesionālās ievirzes izglītības iestādes, kā arī Bulduru Dārzkopības vidusskola, Sociālās integrācijas valsts aģentūras koledža, LU P. Stradiņa medicīnas koledža un Latvijas Kristīgā akadēmija.

Cilvēki

Jūrmalā dzimuši:

• Kaspars Biezbārdis (1806—1886), skolotājs un Pirmās atmodas sabiedriskais darbinieks;
• Ansis Cīrulis (1883—1942), mākslinieks;
• Heinrihs Skuja (1892—1972), biologs, kas atklājis un aprakstījis vairāk kā 700 jaunu aļģu sugu;
• Rihards Rudzītis (1898—1960), rakstnieks, filozofs un sabiedriskais darbinieks;
• Konstantīns Čakste (1901—1945), pretestības kustības dalībnieks, Latvijas Centrālās Padomes priekšsēdētājs;
• Valija Veščunas-Jansone (1902—1990), Latvijas brīvības cīņu dalībniece;
• Viktors Mellenbergs (1905—2001), Rīgas Jūrmalas pilsētas arhitekts;
• Artūrs Frinbergs (1916—1984), operdziedātājs;
• Pēteris Pētersons (1923—1998), dramaturgs;
• Uldis Zemzaris (1928), gleznotājs un rakstnieks;
• Eduards Pāvuls (1929—2006), aktieris;
• Andris Kolbergs (1938), rakstnieks un scenārists;
• Mihails Zadornovs (1948—2017), rakstnieks satīriķis;
• Kārlis Leiškalns (1951), politiķis;
• Aleksandrs Kaleri (1956), kosmonauts;
• Ojārs Kehris (1956), ekonomists un politiķis;
• Andris Ameriks (1961), politiķis;
• Eigino Oškalns (1930—2009), pirmais latviešu pirotehniķis, kino darbinieks;
• Raimonda Vazdika (1962), aktrise
• Artis Pabriks (1966), politiķis;
• Kaspars Tīmanis (1972), mūziķis;
• Edgars Rinkēvičs (1973), politiķis;
• Ilze Jaunalksne (1976), žurnāliste;
• Arvīds Reķis (1979), hokejists;
• Vestards Šimkus (1984), pianists;
• ansis (1987), hiphopa mūziķis un mūzikas producents;
• Roberts Bukarts (1990), hokejists.
• Rihards Bukarts (1995), hokejists.
• Artūrs Žagars (2000), basketbolists.
• Reinis Sējāns (1984), mūziķis.
• Amanda Aizpuriete (1956—2023), latviešu dzejniece, tulkotāja un atdzejotāja.

Literatūra

1. De Baltische Riviera: deel 2 / Jan Kaptein. - In: Het Baltische Gebied 2009; 1. - p. 4-23. (nīderlandiešu valodā)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jūrmala.

• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• www.jurmala.lv
• www.jurmalaguide.lv
• Teritorijas plānojuma turpmākajiem 12 gadiem 2.redakcija ^{[novecojusi saite]}
• Īpašā vebkameras panorāma Jūrmalā (WebCam), balticlivecam.com