Pāriet uz saturu

Jūrmala

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena jūrmala nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Jūrmala
Valstspilsēta
Emīlijas Rācenes peldu iestāde
Raiņa un Aspazijas vasarnīca
Dzintaru mežaparks
Ķemeru ūdenstornis
Karogs: Jūrmala
Karogs
Ģerbonis: Jūrmala
Ģerbonis
Logo: Jūrmala
Logo
Jūrmala (Latvija)
Jūrmala
Jūrmala
Koordinātas: 56°58′05″N 23°46′13″E / 56.96806°N 23.77028°E / 56.96806; 23.77028Koordinātas: 56°58′05″N 23°46′13″E / 56.96806°N 23.77028°E / 56.96806; 23.77028
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Pilsētas tiesības kopš 1959. gada
Citi
nosaukumi
Rīgas Jūrmala, vācu: Riga-Strand
Administrācija
  Domes priekšsēdētājs Jānis Lediņš
Platība[1]
  Kopējā 101,2 km2
  sauszeme 88,9 km2
  ūdens 12,3 km2
Iedzīvotāji (2025)[2]
  kopā 52 001
  vieta 5
  blīvums 584,7 iedz./km2
Laika josla EET (UTC+2)
  Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-20(08-17)
Mājaslapa www.jurmala.lv
Jūrmala Vikikrātuvē

Jūrmala ir Latvijas valstspilsēta un lielākā kūrortpilsēta,[3] apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no Rīgas. Pilsētas platība ir 100 km2. Jūrmala 24 km garumā stiepjas gar Rīgas līci un Lielupi. 2024. gadā Jūrmalā bija 52 154 iedzīvotāji, kas tādējādi to padara par 5. lielāko apdzīvoto vietu Latvijā.[4]

Pilsēta tradicionāli sastāv no atsevišķām daļām (uzskaitītas virzienā no rietumiem uz austrumiem): Ķemeri, Jaunķemeri, Sloka, Kauguri, Vaivari, Asari, Valteri, Melluži, Pumpuri, Jaundubulti, Dubulti, Majori, Dzintari, Bulduri, Lielupe un Priedaine.

Peldvietas un dziednīcas Jūrmalā sāka iekārtot 19. gadsimta pirmajā pusē. Krievijas Impērijas laikā Ķemeri, Kauguri, Melluži, Dubulti, Majori, Dzintari un Bulduri izveidojās par atsevišķiem populāriem kūrortiem, kurus pēc neatkarīgās Latvijas nodibināšanas apvienoja Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru pilsētās. Tagadējās robežas Jūrmala ieguva pēc Otrā pasaules kara, kad kļuva par vienu no populārākajām kūrortpilsētām PSRS. Mūsdienās Jūrmala ir ne tikai kūrortpilsēta, bet arī prestižs dzīvojamais rajons Rīgā un citur strādājošajiem.

Pamatraksts: Jūrmalas vēsture

Kurzemes un Zemgales hercogistes saimnieciskā uzplaukuma periodā hercogs Jēkabs vēlējās izveidot ar Rīgu konkurējošu eksporta ostu Slokā, kur tika izveidotas stikla fabrikas un vara ceplis. Viņš pavēlēja izbūvēt kanālu, kas savienotu Slokas ostu pie Lielupes ar Baltijas jūru pa tagadējo Vecslocenes upīti un Slokas ezeru, tādējādi nodrošinot kuģu ceļu no Jelgavas līdz jūrai. Dažādu iemeslu dēļ tas netika paveikts. Hercogs Pēteris Bīrons Krievijas ķeizarienes Katrīnas II politiskā spiediena ietekmē bija spiests piekrist virzīt visu hercogistes ārējo tirdzniecību caur Rīgu un 1783. gada 10. maijā apstiprināja Slokas novada (tagadējās Jūrmalas pilsētas teritorijas) atdalīšanu no Kurzemes un Zemgales hercogistes un pievienošanu Rīgas vietniecībai.

Slokai 1785. gadā piešķīra miesta, bet 1878. gadā — pilsētas tiesības. Slokas attīstību veicināja 1896. gadā uzceltā papīrfabrika, kura darbojās līdz 20. gadsimta 90. gadiem.

Majoru pludmale 20. gadsimta sākumā

Pirmās peldu vietas sāka veidoties Dubultos. Saistībā ar Ķemeros atrastajām ārstniecisko dūņu un minerālūdens atradnēm 1838. gadā tur tika izveidots kūrorts, kurā ārstējās pacienti no visas Krievijas Impērijas.

1920. gada 2. martā Latvijas valdība no esošajiem peldu miestiem izveidoja Rīgas Jūrmalas pilsētu. 1946. gada sākumā Latvijas PSR valdība Rīgas Jūrmalu iekļāva Rīgas sastāvā kā atsevišķu rajonu, kuram 1949. gadā pievienoja Priedaini, bet 1959. gada 11. novembrī apvienoja Rīgas pilsētas Rīgas Jūrmalas rajonu ar Slokas un Ķemeru pilsētām, izveidojot Jūrmalas pilsētu.

Jūrmalas pašvaldība ir Jūrmalas pilsētas dome.

Pašvaldības vadītāji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmais Jūrmalas pilsētas ģenerālplāns tika izstrādāts 1971. gadā. Tajā centralizēti tika noteikti pilsētas attīstības galvenie parametri, iedzīvotāju skaits, atpūtas iestāžu skaits, rūpniecības produkcijas apjomi.

Tika veidotas divas galvenās atpūtas zonas: galvenokārt atpūtniekiem no visas PSRS paredzētā kūrorta zona Ķemeri-Jaunķemeri un rīdzinieku masveidīgas atpūtas zona Priedaine-Vaivari. Tomēr vēlāk sanatorijas un atpūtas nami vasarniekiem no PSRS republikām tika būvēti visās Jūrmalas daļās.

Starp šīm zonām attīstīja galveno Jūrmalas daudzstāvu ēku dzīvojamo rajonu Kaugurus. Rūpniecības zonas bija paredzēts izveidot Dubultos, Slokā, un Kūdrā.

Pēc neatkarības atjaunošanas Jūrmala bija pirmā republikas pilsēta, kas izstrādāja savu Attīstības plānu 1995—2007. Par Jūrmalas attīstības mērķi pasludināja veidot cilvēkiem draudzīgu pilsētu, kura labvēlīga iedzīvotāju veselībai un līdzsvarotai demogrāfiskai attīstībai. Par perspektīvo iedzīvotāju skaitu noteica 61 tūkstoti, tomēr iedzīvotāju skaits samazinājās līdz 56 tūkstošiem. Plānam piecas reizes veica grozījumus un 2007. gadā to pagarināja līdz 2009. gadam.

Pēc tam izstrādāja šādas attīstības programmas: Jūrmalas pilsētas tūrisma attīstības stratēģiju 2007.—2018. gadam; Jūrmalas pilsētas sporta un aktīvās atpūtas stratēģiju 2008.—2020. gadam; Jūrmalas pilsētas kultūrvides stratēģiju 2008.—2020. gadam; Jūrmalas pilsētas kūrorta koncepciju 2009.—2018. gadam; Jūrmalas pašvaldības mājokļu attīstības programmu 2006.—2011. gadam; Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģija 2010—2030.[5]

1940. gadā atpūtnieku skaits Rīgas Jūrmalā bija apmēram 50 000, bet pēc Otrā pasaules kara tas strauji palielinājās un 1980. gados Jūrmalas viesu kopskaits, summējot tūristus un īslaicīgos atpūtniekus, vasaras sezonā atsevišķās dienās sasniedza pat 260 000. Pēc 1986. gada sākās Jūrmalas masu tūrisma lejupslīde, kas turpinājās līdz pat 21. gadsimta sākumam, kad tūrisma plūsmas atkal pamazām pieauga, sasniedzot 124 638 viesu. 2016. gadā Jūrmalas naktsmītnēs nakšņoja jau 171 366 tūristu. Kopumā 2016. gada tūristu ģeogrāfiskā segmentācija izskatījās šādi: Latvija — 33%, Krievija — 21 %, Igaunija — 11%, Lietuva — 10%, Somija — 4%, Baltkrievija — 3%, Vācija — 3%, Uzbekistāna — 2%, Zviedrija — 2%, Ukraina — 2%, Norvēģija — 1%. Vidējais uzturēšanas ilgums Jūrmalas naktsmītnēs ir 3,2 diennaktis. Visilgāk 2016. gadā Jūrmalas naktsmītnēs uzturējās tūristi no Baltkrievijas (13 diennaktis), Izraēlas (6 diennaktis), Vācijas (4 diennaktis), Latvijas (4 diennaktis), Kazahstānas (4 diennaktis), Azerbaidžānas (3 diennaktis), Ukrainas (3 diennaktis), ASV (3 diennaktis).

Statistikas dati apkopoti no 50 Jūrmalas tūristu mītnēm ar kopējo vietu skaitu 6 725. Vislielākais noslogojums šajā laika periodā bija kūrorta rehabilitācijas centros 59%, kūrortviesnīcās 45%, apartamentu viesnīcās 26% un viesnīcās 24%.

2016. gadā par iebraukšanas caurlaidēm bija iekasēti 2,1 miljoni EUR.

Jūrmalas 24 km garo liedagu veido smalkas baltas kvarca smiltis, ko gadu tūkstošos sanesusi piekrastes straume. Vētru laikā krastā tiek izskaloti dzintara gabaliņi un daudz gliemežvāku. Janvāra beigās — februāra sākumā Rīgas līcis parasti aizsalst, bet pludmalē reizēm veidojas milzīgi ledus krāvumi (torosi).

Rīgas līča vidējais dziļums ir 26 m, dziļākā vieta — 60 m. Piekrastē ūdens ir sekls, tāpēc šeit var atpūsties ar bērniem. Līča gultni klāj galvenokārt smiltis. Pūšot stipram rietumu vējam, tas piekrastē atnes siltu ūdeni. Ūdens sāļums līcī ir divreiz mazāks nekā Baltijas jūrā. Piekrastes kāpa, kas atdala 60 m garo pludmali no mežu joslas, stiepjas paralēli krastam, paceļoties līdz 17 m virs jūras līmeņa un tā aizsargājot kūrortu no vējiem.

Jūrmalas pilsētā ir 11 peldvietas — Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Kauguri un Jaunķemeri. Majoru un Bulduru peldvietas laika posmā no 1998. gada vairākkārt ir ieguvušas starptautisko Zilā karoga godalgu kā apliecinājumu pludmales drošībai un ūdens kvalitātei, kura tiek pārbaudīta katru nedēļu. (2019. gadā Jūrmala no šīs programmas izstājās ekonomijas dēļ.)[6] Šeit var iznomāt ūdens velosipēdus un atpūsties pludmales kafejnīcā.

Dubultos notiek sporta sacensības. Pumpuros var iziet apmācību kaitsērfingā un vindsērfingā.

Kultūrvēsturiskie pieminekļi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī: Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Jūrmalā

2007. gadā Jūrmalā bija 558 kultūras pieminekļi, tai skaitā 11 pilsētbūvniecības, 408 arhitektūras, 133 mākslas, 5 vēstures un 1 arheoloģijas piemineklis (Babītes pilskalns). Kā pilsētbūvniecības pieminekļi ir reģistrēti:[7]

  • Ķemeru kūrorts ar Ķemeru viesnīcu;
  • Kauguru zvejniekciems;
  • Slokas vēsturiskais centrs;
  • Vaivaru — Asaru — Mellužu vasarnīcu kvartāli;
  • Vaivaru — Asaru — Mellužu — Pumpuru — Jaundubultu vasarnīcu rajoni;
  • Dubultu — Majoru — Dzintaru — Bulduru — Lielupes vasarnīcu rajoni;
  • Majoru — Dzintaru vasarnīcu kvartāli;
  • Dzintaru — Bulduru vasarnīcu kvartāli;
  • Vecbulduru zvejniekciems un vasarnīcu rajons;
  • Stirnurags;
  • Priedaines vasarnīcu rajons.

Jūrmalas pilsētas domes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa ir sagatavojusi astoņus pilsētas vēsturiskā centra apskates maršrutus, kuros atrodas daudzi kultūras tūrisma objekti.

Jūrmalas arhitektūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Restorāns "Lido"
(arhitekts Sergejs Antonovs, 1931).

Rīgas Jūrmalas 19. gadsimta un 20. gadsimta pirmās puses būvniecības spilgtākā iezīme ir koka ēku ievērojamais pārsvars pār cita veida apbūvi. Koks ir estētiski pievilcīgs un piemērots būvmateriāls sezonas rakstura mītnēm.

Jūrmalas arhitektūru raksturo krāšņi kokgriezuma dekori ēku fasādēs un jumtu apdarē. Harmoniski sadzīvo gan klasicisma, gan historisma, gan jūgendstila un nacionālā romantisma, gan arī funkcionālisma iezīmes. Arhitektūras pieminekļu sarakstā iekļautas 414 ēkas, bet vēsturisko apbūvi veido vairāk nekā 4000 ēkas.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1935. gadā visu triju vēlāk Jūrmalā apvienoto pilsētu (Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru) iedzīvotāju kopīgais skaits bija 13,7 tūkstoši (latvieši — 86,9%), bet pēc kara tas strauji pieauga un pēc apvienošanas 1959. gadā Jūrmalā dzīvoja 38 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju. Galvenokārt Kauguru un Dubultu daudzstāvu dzīvojamo māju kvartālu celtniecības rezultātā 1970. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 53,8 tūkstošus, bet 1979. gadā 61 tūkstoti. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas iedzīvotāju skaits zemās dzimstības un emigrācijas dēļ atkal samazinājās un 1998. gadā pilsētā dzīvoja 59 tūkstoši, bet 2011. gadā — 56 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
18972 114    
192510 786+5.99%
193513 663+2.39%
194312 653−0.96%
195937 954+7.11%
GadsIedz.±% g.p.
197053 833+3.23%
197960 943+1.39%
198960 600−0.06%
199161 041+0.36%
199758 977−0.57%
GadsIedz.±% g.p.
200055 718−1.88%
201156 060+0.06%
201457 385+0.78%
201656 749−0.56%
201957 792+0.61%
GadsIedz.±% g.p.
202058 117+0.56%
202158 334+0.37%
Avoti:Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999.
PMLP Iedzīvotāju reģistrs: Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās

Etniskais sastāvs un valstiskā piederība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Iedzīvotāju etniskais sastāvs Jūrmalā 2024. gadā.[8]
Latvieši: 26 942 (51.7%)Krievi: 16 700 (32.0%)Baltkrievi: 1 780 (3.4%)Ukraiņi: 1 669 (3.2%)Poļi: 778 (1.5%)Lietuvieši: 434 (0.8%)Ebreji: 392 (0.8%)Romi (čigāni): 257 (0.5%)Igauņi: 41 (0.1%)Cita un neizvēlēta: 3 161 (6.1%)

kopā 52154

  Latvieši
  Krievi
  Baltkrievi
  Ukraiņi
  Poļi
  Lietuvieši
  Ebreji
  Romi (čigāni)
  Igauņi
  Cita un neizvēlēta
Tautība Procenti Iedz. skaits
Latvieši 51,7% 26 942
Krievi 32,0% 16 700
Baltkrievi 3,5% 1780
Ukraiņi 3,2% 1669
Poļi 1,5% 778
Lietuvieši 0,8% 434
Ebreji 0,8% 392
Romi (čigāni) 0,5% 257
Igauņi 0,1% 41
Cita vai neizvēlēta 6,0% 3161

Pateicoties naturalizācijai un augstākai dzimstībai, Latvijas pilsoņu skaits kopš 2012. gada Jūrmalā ir palielinājies. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012. gadā pilsētā bija piereģistrēti 39 722 Latvijas pilsoņi (79,2% no kopējā skaita), 8731 Latvijas nepilsoņi (17,4%) un 1200 Krievijas Federācijas pilsoņi (2,4%). Savukārt 2025. gadā bija piereģistrēti 43 895 Latvijas pilsoņi (84,5%), 5959 Latvijas nepilsoņi (11,5%) un 1218 Krievijas pilsoņi (2,3%):[9]

2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 2025 2026 2027
Latvijas pilsoņi
(īpatsvars)
39 722
(79,2%)
40 414
40 090
39 960
39 825
39 495
40 199
40 559
41 021
41 271
41 713
42 003
42 951
43 895
(84,5%)
Latvijas nepilsoņi
(īpatsvars)
8 731
(17,4%)
8 637
8 130
7 795
7 440
7 159
7 039
6 826
6 669
6 506
6 300
6 107
6 031
5 959
(11,5%)
Krievijas pilsoņi
(īpatsvars)
1200
(2,4%)
1199
1289
1616
1646
1695
1686
1672
1672
1718
1729
1318
1288
1218
(2,3%)

2017./2018. mācību gadā Jūrmalā bija 12 pirmsskolas, 3 sākumskolas, 5 pamatskolas, 7 vidusskolas, 8 interešu izglītības iestādes, 1 speciālās izglītības iestāde, 5 profesionālās ievirzes izglītības iestādes, kā arī Bulduru Dārzkopības vidusskola, Sociālās integrācijas valsts aģentūras koledža, LU P. Stradiņa medicīnas koledža un Latvijas Kristīgā akadēmija.

Jūrmalā dzimuši:

  1. De Baltische Riviera: deel 2 / Jan Kaptein. - In: Het Baltische Gebied 2009; 1. - p. 4-23. (nīderlandiešu valodā)
  1. «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
  2. «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
  3. Informācija Jūrmalas mājaslapā Arhivēts 2008. gada 7. aprīlī, Wayback Machine vietnē. - 1783. gadā Sloka un tās apkārtējā teritorija tika atdalīta no Kurzemes hercogistes un pievienota Krievijas ImpērijaiVidzemes sastāvdaļa.
  4. «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas». stat.gov.lv. Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2024. gada 21. oktobris.
  5. «JŪRMALAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMS turpmākajiem 12 gadiem. 2012. gads». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 24. jūnijā. Skatīts: 2013. gada 25. jūnijā.
  6. «"Ko slēpj Jūrmalas pašvaldība?" Kur pazuda Zilais karogs - un kāpēc neviens par to nerunā». https://jauns.lv (latviešu). 2025-03-25. Skatīts: 2025-03-25.
  7. JŪRMALAS PILSĒTAS TŪRISMA ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2007.-2018. GADAM[novecojusi saite]
  8. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā – Teritoriālā vienība, Tautība, Laika periods un Mērvienība. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2025. gada 26. maijā.
  9. Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības reģionos un valstspilsētās gada sākumā

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]