Karagājiens uz Zemgali (1265)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par 1265. gada krustnešu karagājienu uz Zemgali. Par citām jēdziena Karagājieni uz Zemgali nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās no Rīgas karagājienā uz dienvidiem.

1265. gada ordeņa karagājiens uz Zemgali notika zemgaļu sacelšanās laikā pēc Mītavas pils uzcelšanas. Kauja ar zemgaļu karaspēku notika nenosauktā vietā mežainā apvidū netālu no Jelgavas. Kaujā uzvarēja zemgaļi, kas piespieda bruņiniekus un viņu karavīrus bēgt uz Mītavu.

Atskaņu hronikas vēstījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Livonijas ordeņa mestrs Konrāds no Mandernes 1265. gada vasarā sapulcināja karaspēku un iebruka Zemgalē, kur laupīja un dedzināja ciemus un druvas. Kad ordeņa karavīri devās mājupceļā, mestrs Konrāds kopā ar dažiem palīgiem nolēma doties ātrāk uz priekšu, lai izlabotu ceļus un atjaunotu tiltus.

To izmantoja zemgaļi, kas uzbruka ordeņa pamatspēkiem un nogalināja viņu zirgus, tādēļ krustneši bija spiesti cīnīties kā kājnieki. Mestrs ar saviem pavadoņiem izlēma jāt uz Mītavu un tur gaidīt savu pulku. Kaujā krita desmit ordeņa bruņinieki un daudzi karakalpi, citi metās bēgt mežā: "Daudz līķu karalauku klāja, bet dzīvie žigli projām gāja, līdz nonāca tie drīzumā it visi sveiki Mītavā." [1]

Drīz pēc tam pēc ordeņa brāļu padoma mestrs nosūtīja Vācu ordeņa lielmestram Anno vēstuli, kurā "lūdza viņu atbrīvot no amata un citu vīru norīkot par mestru šajā tālajā malā."[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Atskaņu hronika (07421. - 07512.)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 7. februārī. Skatīts: 2012. gada 11. februārī.
  2. «Atskaņu hronika (07528. - 07566.)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 7. februārī. Skatīts: 2012. gada 11. februārī.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]