Mītavas pils uzcelšana

Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās no Rīgas karagājienā gar Lielupi.

Mītavas pils uzcelšana notika zemgaļu sacelšanās laikā 1265. gadā. Ordeņa mestrs Konrāds fon Manderns apmēram pusceļā starp Rīgu un Zemgales galvenajām pilīm lika uzcelt nocietinājumu, ko nosauca par Mītavu (Mytowe). Mītavas pilij uz Lielupes salas bija jākalpo kā Livonijas ordeņa galvenajai karabāzei Zemgalē, jo šim nolūkam 1259. gadā uzcelto Dobes pili pēc 1260. gada Dobes kaujas un sakāves Durbes kaujā ordeņa garnizons bija pametis.

Augusts Bīlenšteins pieņēma, ka Mītavas pils sākotnēji atradās Lielupes krastā pie Zemgales robežas tagadējā Slokas apkārtnē. Tomēr ne vēsturiskajos dokumentos, ne arheoloģiskajos izrakumos tam trūkst apstiprinājuma. Iespējams, ka hronikas tekstā vārdi vor Semegallen ("pie Zemgales") liecina par to, ka Upmales zemi, kurā atradās Mītavas pils, tolaik neuzskatīja par Zemgales valsts sastāvdaļu.^{[nepieciešama atsauce]}

Atskaņu hronikas vēstījums

Gadu pēc Livonijas ordeņa karaspēka sakāves Zemgalē mestrs Konrāds rūpīgi plānoja jaunu karagājienu pret zemgaļiem. Viņš pie Zemgales lika izveidot karaspēka patvēruma vietu Lielupes (Semegaller Â) krastā četru jūdžu (apmēram 30 km) attālumā (senvācu valodā: er ließ vier mîle nâ ûf der Semegaller  vor Semegallen bûwen dô ein hûs). Mestrs atstāja pilī daudz bruņinieku un karakalpu un atkal atgriezās Rīgā. Mītavas garnizons bieži devās sirojumos pret zemgaļu pilīm.

Skatīt arī

• Jelgavas pils
• Livonijas krusta kari