Zemgaļu sacelšanās (1259)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

1259. gada zemgaļu sacelšanās un fogtu izraidīšana notika 1259. gadā, ko veicināja vāciešu sakāve Skodas kaujā. Garīdznieki un fogti, kas ievāca nodevas, Zemgales novados bija nometināti pēc tam, kad 1254.gada aprīlī Zemgale tika sadalīta starp Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeni. Sacelšanās karavadonis Šabis (Schabe) ierosināja likt fogtiem pilnā drošībā atstāt zemgaļu zemes, lai saglabātu mieru ar kristiešiem.

Livonijas mestrs Burhards no Hornhauzenas steidzami sūtīja ziņnešus uz Siguldas, Aizkraukles un Igaunijas pilīm, lai pulcinātu ordeņa komturus un fogtus uz ordeņa apspriedi Rīgā. Sapulce nolēma nākamajā ziemā celt zemgaļu zemē jaunu cietoksni zemgaļu pakļaušanai.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]