Zirnekļveidīgie

Zirnekļveidīgie
	Melnais skorpions (Androctonus crassicauda)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Posmkāji (Arthropoda)
Klase	Zirnekļveidīgie (Arachnida)
Iedalījums
	Skorpioni (Scorpiones); Vicastaiņi (Uropygi); Šizomīdas (Schizomida); Vickājaiņi (Amblypygi); Zirnekļi (Araneae); Taustekļskrējēji (Palpigradi); Māņskorpioni (Pseudoscorpiones); Solpugas (Solifugae); Māņzirnekļ (Opiliones); Kapuczirnekļi (Ricinulei); Ērces (Acari);
	Zirnekļveidīgie Vikikrātuvē

Zirnekļveidīgie (Arachnida) ir posmkāju tipa dzīvnieku klase. Šajā klasē ietilpst sauszemes helicerāti ar lapveidīgām plaušām un trahejām, t.i. ar orgāniem elpošanai gaisā. Ķermenis sastāv no galvkrūtīm un vēdera, kas ērcēm saplūst kopā. Galvkrūtis parasti nesegmentētas, tomēr dažām zirnekļveidīgo kārtām (piem. solpugas) to pakaļdaļā ir divi līdz trīs patstāvīgi segmenti. Galvkrūtīm ir 6 pāri ekstremitāšu, no tām pirmais pāris atrodas virs mutes, pārējie 5 pāri - aiz mutes. Pirmais ekstremitāšu pāris - heliceras (chelicerae) saīsinātas, divposmainas vai trīsposmainas; tām ir spīles vai nadziņam līdzīgs gala posmiņš. Otrā pāra ekstremitātes pedipalpas (pedipalpi) sastāv no daudziem posmiem, tās līdzīgas kājām un parasti ir tvērējorgāni vai taustes orgāni; pārējie 4 galvkrūšu ekstremitāšu pāri ir ejkājas. Zirnekļveidīgo ķermeņa pakaļējais nodalījums - vēders parasti posmains. Uz vēdera var būt ekstremitāšu rudimenti. Vēdera priekšdaļā uz otrā segmenta atrodas nepāra dzimumatvere.

Morfoloģija

Zirnekļveidīgo iekšējā un ārējā uzbūvē vērojama daļu koncentrācija, pie kam izzūd segmentācija un ķermeņa diferenciācija nodalījumos.

Centrālā nervu sistēma vislabāk segmentēta skorpioniem, kuru ķermenis arī ārēji ir visbagātāk posmots. Tomēr arī skorpioniem, tāpat kā citiem zirnekļveidīgajiem, nervu mezglu koncentrācija ir ļoti attīstīta: segmentu nervu mezgli, sākot ar pedipalpu segmentu un beidzot ar vēdera priekšdaļas ceturto segmentu, saplūduši kopā lielā masā, kas atrodas galvkrūšu daļā zem zarnu trakta. Ar šo nervu sakopojumu saplūdis arī virsrīkles gangliju pāris; konektīvi, kas saista virsrīkles un zemrīkles nervu ganglijus, ir ļoti īsi un resni, tā ka barības vads iziet caur nelielu atveri, kura atrodas kopējā virsrīkles un zemrīkles gangliju sakopojuma vidū. Zirnekļi un ērces izceļas ar centrālās nervu sistēmas ļoti lielu koncentrāciju. Centrālā nervu sistēma tiem saplūdusi vienā kopējā masā.

Acis zirnekļveidīgajiem var būt 2—12. Tās atrodas galvkrūšu priekšējā daļā. Visas acis ir vienkāršās, kaut arī mediālās acis pēc iekšējās uzbūves detaļās atšķiras no malējām.

Gremošanas sistēma. Zarnu traktā izšķir trīs nodalījumus. Priekšzarna ir ļoti šaurs kanāls, kam parasti ir vietējs paplašinājums, kurš uzsūknē šķidro barību, ar kādu barojas lielākā daļa zirnekļveidīgo. Viduszarnai parasti ir daudz aklu izaugumu; tajos, tāpat kā viduszarnas centrālajā kanālā, barību sagremo un uzsūc.

Asinsrites sistēma zirnekļveidīgajiem ir dažādā attīstības pakāpē, sākot ar sarežģīto skorpionu un zirnekļu asinsrites sistēmu un beidzot ar ērču vienkāršo maisveida sirdi, kurai ir viens pāris ostiju, pie kam ērcēm asinsvadu sistēma var arī vispār nebūt. Asinsrites sistēmas attīstības pakāpe atrodas skaidri izteiktā korelācijā ar elpošanas lokalizācijas pakāpi, zirnekļveidīgo lielumu un daļēji ar ķermeņa posmojuma pakāpi. Ja elpošana ir stingri lokalizēta, kā tas ir tad, ja ir lapveida plaušas, asinsrites sistēma ir labi attīstīta, kaut arī nekad nav slēgta. Ja dzīvnieks elpo ar trahejām, asinsrites sistēma mazāk sazarojusies. Zirnekļveidīgajiem kļūstot mazākiem, asinsrites sistēma vājāk attīstīta.

Elpošanas orgāni zirnekļveidīgajiem ir divējādi: lapveida plaušas un trahejas. Plaušas vai trahejas dobumu ar ārējo vidi saista atvere, kuru sauc par stigmu. Plaušu stigma ved priekštelpā (vestibulum), kuras priekšējā siena ir vairākas paralēlas plaisveida atveres; katra plaisa ved īpašā kabatā, caur kuras sieniņām notiek gāzu maiņa. Starp katrām divām lapveida plaušu kabatām cirkulē asinis. Domā, ka lapveida plaušas izveidojušās no tādām žaunām, kādas ir zobenastei, žaunu lapiņām iegrimstot ķermenī. Trahejas ir nezarotas vai zarotas caurulītes. Zirnekļveidīgajiem parasti ir vai nu lapveida plaušas, vai trahejas; tikai divplaušu zirnekļiem ir kā plaušas, kā trahejas.

Izvadorgāni. Zirnekļveidīgajiem ir gan Malpigija vadi, gan metanefrīdiji — koksālie dziedzeri; vieni un otri sastopami kopā. Parasti ir tikai viens pāris koksālo dziedzeru, kas atveras pie tā vai cita kāju pamata. Koksālais dziedzeris sastāv no centrālā maisiņa (sacculus), novadkanāla — labirinta, rezervuāra un izvadkanāla ar ārējo atveri. Pierādīts, ka koksālā dziedzera dziedzerainā daļa cēlusies no mezodermālā aizmetņa. Kā pēc novietojuma un uzbūves, tā arī pēc koksālā dziedzera attīstības to uzskata par homologu orgānu tārpu metanefrīdijam. Otrs izvadorgāns, kura attīstība saistīta ar viduszarnu, ir Malpigija vadi. Zirnekļveidīgajiem to ir viens vai divi pāri.

Dzimumorgānu sistēma. Zirnekļveidīgie ir šķirtdzimuma dzīvnieki. Kā olnīca, tā sēklinieks var būt pāra vai nepāra skaitā. Nepāra sēklinieks izveidojies, saplūstot sākotnēji pāra dziedzeriem. Olvadi un sēklvadi ir pāra skaitā, bet atveras uz āru ar nepāra atveri. Dzimumorgānu sistēma atrodas vēderā un atveras ar ārēju atveri vēdera otrajā segmentā. Liela daļa zirnekļveidīgo dēj olas, bet sastopami arī dzīvdzemdētāji (piemēram, skorpioni). Olās parasti bagātīgi dzeltenums; drostalošanās parasti daļēja. Postembrionālā attīstība tieša, tikai ērcēm attīstība ar metamorfozi.

Sistemātika

Zirnekļveidīgo klase dalās 11 kārtās.

Klase Zirnekļveidīgie (Arachnida)

kārta Skorpioni (Scorpiones)
kārta Vicastaiņi (Uropygi)
kārta Šizomīdas (Schizomida)
kārta Vickājaiņi (Amblypygi)
kārta Zirnekļi (Araneae)
kārta Taustekļskrējēji (Palpigradi)
kārta Māņskorpioni (Pseudoscorpiones)
kārta Solpugas (Solifugae)
kārta Māņzirnekļi (Opiliones)
kārta Kapuczirnekļi (Ricinulei)
kārta Ērces (Acari)

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Arachnida

zirnekļveidīgie Arhivēts 2007. gada 22. aprīlī, Wayback Machine vietnē.