Galvkrūtis

Vikipēdijas lapa

Galvkrūtis (latīņu: Cephalothorax) ir dažu posmkāju ķermeņa daļa, kas izveidojusies saaugot galvas un krūšu segmentiem. Galvkrūtis ir augstākajiem vēžiem (desmitkājvēži) un helicerātiem (zirnekļveidīgie, zobenastes, izmirušie vēžskorpioni).

Helicerātu galvkrūtis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvkrūšu izvietojums zirneklim. (1. kājas, 2. galvkrūtis (prosoma), 3. opistosoma)

Helicerātiem galvkrūtis, sauktas par prosomu, veido 6 priekšējie ķermeņa segmenti ar ekstremitātēm, no kurām pirmais pāris — heliceras (chelicerae) atrodas preorāli un parasti sastāv no nedaudziem (2—3) posmiem. Tās pilda žokļu funkcijas (satver un nonāvē laupījumu). Otrais pāris — pedipalpas (pedipalpi) parasti atrodas postorāli un var pildīt dažādas funkcijas (taustes orgāns, barības satveršana un pat kopulācijas orgāns). Galvkrūšu četri pēdējie ekstremitāšu pāri ir kustību orgāni. Uz galvkrūšu virsmas daļas, ko neaizņem ekstremitāšu pamati, izvietoti divi vairogi. Muguras vairogs pārsedz galvkrūtis no augšas un sāniem, un tā priekšējā daļā izvietotas acis. No apakšas galvkrūtis sedz krūšu vairogs, kuram priekšpusē piekļaujas apakšlūpa, kas norobežo mutes spraugu no aizmugurējās daļas. Krūšu vairoga sānos ir četri pāri izgriezumu kāju pamata posmiem. Abi šie vairogi nav segmentēti, bet uz galvkrūšu posmojumu norāda vienīgi cits aiz cita esošie ekstremitāšu pāri. Galā helicerātu galvkrūtis ir savienotas ar vēdera daļu jeb opistosomu, kurai parasti ekstremitāšu nav.

Desmitkājvēžu galvkrūtis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvkrūšu izvietojums garnelei. (iezīmēts ar zaļu joslu)

Desmitkājvēžu galvkrūtis izveidojās saaugot kopā 6 galvas segmentiem un 8 krūšu segmentiem. Pie tam pakauša kroka ir pārsegusi visu krūšu nodalījumu. Muguras pusē šī kroka jeb galvkrūšu vairogs (karapakss) ir pieaugusi pie krūšu segmentiem, bet sānos tā paliek brīvi karājoties un pārsedz vēžu žaunu dobumu, kurā atrodas žaunas. Šo sānu kroku pāri sauc par žaunu vākiem jeb branhiostegītiem. Galvkrūšu priekšpusē atrodas kātainu kustīgu acu pāris, antenulu pāris ar trīsposmainām pamatnēm, kam galā ir vicveida zaru pāri, un antenu pāris ar divposmainām pamatnēm, kam galā ir gara vica un zvīņveida plātnīte, kas galā var nobeigties ar dzelksni. Galvkrūšu apakšējā daļā priekšpusē ir mute ar trim žokļu pāriem (mandibulas un maksillas) un trim žokļkāju pāriem, kas no apakšas nosedz žokļus. Ja žokļi pieder pie galvas nodalījuma, tad Žokļkājas jau pieder pie krūšu nodalījuma. Krūtis sastāv no 8 segmentiem, kur pirmie trīs ir apgādāti ar žokļkājām, bet pārējie pieci ar posmotām ejkājām. Pie tam ceturtā segmenta ekstremitāšu pāris var būt pārvērties par orgānu medījuma satveršanai un saplosīšanai, un ir apgādāts ar spēcīgām spīlēm.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Zooloģija — 1. sēj. (Bezmugurkaulnieki), red. G. Abrikosovs un L. Levinsons — LVI, Rīga, 1964. g., 321.—323.lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]