Karavastajas lagūna
_(1).jpg)
| Karavastajas lagūna | |
|---|---|
 Lagūna no kosmosa | |
| Koordinātas | 40°55′39″N 19°29′55″E / 40.92750°N 19.49861°EKoordinātas: 40°55′39″N 19°29′55″E / 40.92750°N 19.49861°E |
| Platība | 42 km2 |
| Lielākais garums | 15,4 km |
| Vidējais dziļums | 0,7 m |
| Lielākais dziļums | 1,3 m |
| Augstums v.j.l. | 0 m |
| Baseina valstis | Albānija |
| Apdz. vietas krastos |
|
  Karavastajas lagūna | |
| Iekļauts | 1995. gada 31. oktobris |
| Aizsardzības nr. | 781 |
 Karavastajas lagūna Vikikrātuvē | |
Karavastajas lagūna jeb Karavastas lagūna (albāņu: Laguna e Karavastasë) ir lielākā lagūna Albānijā un viena no lielākajām lagūnām Vidusjūras piekrastē, un tās platība ir 42 km2. Karavastaju no Adrijas jūras atdala plata ar mežu apaugusi smilšu josla. Tā izvietojusies Mīzekes piekrastes līdzenumā netālu no Divjakas un aptuveni 20 km attālu no Lušņas pilsētas Fieri ķarkā. Aizsargājama kopš 1966. gada.[1] Lagūnas nosaukums veidojies no grieķu termina "laivu piestātne" (grieķu: Καβάόστασις).[2]
Karavastajas pārpurvotajos krastos aug galvenokārt priedes un tajā ir daudz nelielu smilšainu salu. Tā ir pazīstama ar savu pelikānu populāciju; Karavastajas lagūnas Pelikānu salā dzīvo ap 60 pāru cirtaino pelikānu (Pelecanus crispus), kas ir ap 5% no to Eiropas populācijas.[3][4] Lagūnā ir arī ievērojamas putnu mazo zīriņu, brūnspārnu bezdelīgtārtiņu un jūras kraukļu populācijas.[5] Lagūna ietilpst Palearktikas Vidusjūras mežu un krūmāju Ilīrijas lapu koku mežu sauszemes ekoreģionā. Klimats ir tipisks Vidusjūras, ar vidējām gada temperatūrām no +12°C februārī līdz +24°C augustā. Ar jūru Karavastaju saista trīs kanāli (viens no tiem mākslīgs), kuri rada plūdmaiņas ik 6 stundas un ūdenstece tajos ir 15-30 m³/s. Lagūnas sāļums svārstās 20—55 ‰ robežās atkarībā no plūdmaiņām un vēja virziena. Pie Karavastajas lagūnas tiek pieskaitīta arī 8,5 km² lielā Godulas lagūna.[3]
Lagūna atrodas Divjakas—Karavastajas nacionālā parka robežās un ir atzīta par starptautiski nozīmīgu mitrāju saskaņā ar Rāmsaras konvenciju. BirdLife International ir atzinusi Karavastu par putniem nozīmīgu teritoriju, jo tā uztur ievērojamu skaitu dažādu putnu sugu populāciju.[6]
Karavastajas lagūna iekļauta Rāmsaras starptautiski nozīmīgo mitrāju sarakstā.[7]
Tā kā kādreizējās dezinfekcijas kampaņas bija ilgstoši apturētas, šajā apgabalā ir ļoti aktīva moskītu sezona. Tomēr 2014. gadā tās tika atsāktas, un valsts iestādes ir aizsākušas parka rehabilitācijas projektu. Tas iekļāva medību moratoriju, kas atdzīvināja putnu vērošanas aktivitātes. Lagūnu atdalošās smilšu joslas liedags tiek izmantota kā tūristu pludmale.
Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.jpg)
.jpg)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Bryophytes of the Karavasta Lagoon area, with new reports for Albania» (PDF). bio.bas.bg (English). 39. lpp.
The coastal lagoon, and the forested areas (Forest of Divjaka) on the northwestern side of the lagoon, have been a National Park, and therefore a protected area since 1966.
- ↑ Shuflaj M., Serbët dhe Shqiptarët, Tiranë: Botime Toena, 2004., 161. lpp. ISBN 99927-1-854-4
- ↑ 3,0 3,1 «THE COASTAL GEOMORPHOLOGY OF THE SEMANI RIVER MOUTH-KARAVSTA LAGOON IN THE SOUTHERN ADRIATIC SEA». balkangeophysoc.gr (English).
- ↑ «ACTION PLAN FOR THE DALMATIAN PELICAN». ec.europa.eu (English).
- ↑ Ramsar.org: Karavasta Lagoon ecosystem
- ↑ BirdLife International. «Karavasta Lagoon». datazone.birdlife.org (English).
- ↑ Ramsar. «The list of wetlands of international importance» (English, Spanish). Ramsar, 2014. gada 11. septembris. Skatīts: 2010. gada 14. augusts.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Karavastajas lagūna.