Divjakas—Karavastajas nacionālais parks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Divjakas—Karavastajas nacionālais parks
Parku Kombëtar Divjakë-Karavasta.svg
Parka emblēma
IUCN kategorija: II (nacionālais parks)
Atrašanās vieta: Valsts karogs: Albānija Divjaka, Albānija
Koordinātas: 40°55′26″N 19°39′40″E / 40.92389°N 19.66111°E / 40.92389; 19.66111Koordinātas: 40°55′26″N 19°39′40″E / 40.92389°N 19.66111°E / 40.92389; 19.66111
Platība: 222,3 km²
Dibināts: 2007. gada 19. oktobrī
Pārvaldnieks: Nacionālā Aizsargājamo teritoriju aģentūra

Divjakas—Karavastajas nacionālais parks (albāņu: Parku Kombëtar Divjakë-Karavasta), arī Divjakas priežu nacionālais parks, ir nacionālais parks Albānijas rietumos, kas atrodas Rietumalbānijas zemienes Mīzekes līdzenumā Adrijas jūras tuvumā. Parks aptver 222,3 kvadrātkilometru (22 230 ha) lielu teritoriju, kurā ir dažādi biotopi, tai skaitā mitrāji, sāļie purvi, piejūras pļavas, palienes, meži, niedrāji, meži un grīvas.[1][2] Tā kā parkā ir liela putnu un augu sugu daudzveidība, tas atzīts par starptautiskas nozīmes putnu un augu teritoriju.[3][4]

Būdama starp lielākajām lagūnām Vidusjūrā, parka daļa — Karavastajas lagūna saskaņā ar Rāmsaras konvenciju ir atzīta par starptautiskas nozīmes mitrāju.[5][6] No Adrijas jūras to atdala smilšu sēre, kuru veido upju nogulsnes no Škumbinas un Semani.[7][8] Parkā valda Vidusjūras klimats, kura temperatūra svārstās no +12 °C februārī līdz +24 °C augustā.[7]

Siltais klimats veicinājis plaša ziedu un augu sugu klāsta attīstību. Faunas bagātība parādās daudzo līdz šim reģistrēto sugu un pasugu sarakstā — 228 putnu sugas, 25 zīdītāju sugas, 29 rāpuļu un 29 abinieku sugas.[9] Parkā, Karavastajas lagūnas Pelikānu salā dzīvo ap 60 pāru cirtaino pelikānu (Pelecanus crispus), kas ir ap 5% no to pasaules populācijas.

Mitrāji un purvi ir bagāti ar aļģēm un sēklaugiem. Meži sastāv no dažādu lapu koku, skujkoku un jauktu mežu sajaukuma upju ieleju lejasdaļā un jūras piekrastē.[10][11] Tie nodrošina mājvietu lielam skaitam dzīvnieku, tostarp lapsām, zeltainajiem šakāļiem un stirnām.

Parks dod arī svarīgu nārsta un mazuļu audzēšanas vietu ekonomiski vērtīgām zivju sugām, kuras izmanto vietējais zivsaimniecības kooperatīvs. Tā dabiskajai ainavai ir augsta tūrisma pievilcība. 2016. gadā celtniecības kompānija Mabetex ierosināja jauna kūrortu kompleksa celtniecības projektu parka iekšienē,[12] taču pret to asi iestājās vides aizstāvji un vietējās varas iestādes.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Divjakas—Karavastajas nacionālais parks atrodas Adrijas jūras dienvidaustrumu krastā. Parks administratīvi atrodas Fieri ķarkas ziemeļrietumos,[13] parka lielākā pilsēta ir Divjaka (ap 7000 iedzīvotāju),[14] kas atrodas parka ziemeļaustrumos. Aptuveni 35 kilometrus garā krasta līnija ir samērā līdzena visā garumā, sākot no Škumbinas līdz Semani grīvām, kuras iezīmē parka ziemeļu un dienvidu robežu. Pie Karavastajas lagūnas tiek pieskaitīta arī Godulas lagūna, kas atrodas smilšu sērē starp Karavastaju un Adrijas jūru.[15] Lagūnu dibens ir salīdzinoši gluds un līdzens ar zemu sāļumu un lielu biomasas daudzumu, kas ievērojami ietekmē lagūnu krāsu.

Semani grīva, kas atrodas parka dienvidu daļā, ir ievērojami purvaina, un to raksturo liels ezeriņu un dīķu skaits.[16]

Karavastajas lagūnas panorāma

Bioloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Flora[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parka skats no kosmosa. Redzama Karavastajas lagūna, augšā un apakšā saskatāmas parku norobežojošās Škumbinas un Semani upes

Fitoģeogrāfiski parks pieder Boreālās valstības Cirkumboreālā apgabala Ilīrijas provincei. Bioģeogrāfiski parks pilnībā ietilpst Ilīrijas lapkoku mežu ekoreģionā, Palearktikas Vidusjūras reģiona mežu un krūmāju biomā.[17] Daudzveidīgā ģeoloģisko, hidroloģisko un klimatisko apstākļu kombinācija parka teritorijā ir noteikusi lielo sugu un biotopu daudzveidību, no kurām daudzu saglabāšanai ir nacionāla nozīme.

Piekrastes un smilšu kāpas galvenokārt atrodas gar jūras krastu, tāpat kā grīvas un lagūnas. Tās nodrošina reto augu dzīvi un mazu dzīvnieku un kukaiņu populāciju. Šī ekosistēma pārstāv retu augāju ar nedaudzām sāls izturīgām zāļu sugām, kuras nostiprina smiltājus un kāpas. Zāļu blīvums parkā palielinās, attiecīgi smiltāji stabilizējas.

Lielākā daļa parka mežu atrodas tā ziemeļu daļā starp smilšainajām pludmalēm un Škumbinas grīvu. Priedes ir dominējošā ģints, tai skaitā Pinus halepensis un Pinus pinea.[18][19][20] Parkā sastopamas arī dažādas citas koku ģintis, tostarp kadiķi, vītoli, ozoli, alkšņi, gobas un oši.[18]

Fauna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parks ir viens no galvenajiem putnu migrācijas mērķiem valstī, tajā sastaptas 228 pastāvīgo un migrējošo putnu sugas, no kurām gandrīz 15 sugas ir globāli apdraudētas.[1][21] Tas nosaka galveno parka ekoloģisko vērtību. Mitrāju un nomaļu piekrastes aizsargātie atklātie ūdeņi nodrošina atpūtas vietas caurlidojošiem putniem ceļā starp Eiropu un Āfriku pa Adrijas jūras migrācijas gaisa ceļu.[22][23] Par simbolisku putnu tiek uzskatīts reti sastopamais cirtainais pelikāns. Tas ir endēmisks Karavastajas lagūnā, kura ir vienīgā šīs sugas vairošanās vieta Adrijas un Jonijas jūru piekrastēs.[24][25]

Pateicoties ekosistēmu daudzveidībai, mežos un krūmājos sastopamas 25 zīdītāju sugas. Pļavu un mežu mijiedarbība arī veicina sugu daudzveidību, sniedzot atklātās platības barības meklēšanai un patvērumam derīgās segtās. Purvos ir arī vairākas apdraudētas sugas, piemēram, reģionā gandrīz izmirušie ūdri.

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 "The Karavasta-Divjaka complex" (PDF). p. 1.
  2. «Zonat e mbrojtura detare e bregdetare në Shqipëri» (PDF). al.undp.org (Albanian, English). 17. lpp.
  3. BirdLife International. «Karavasta Lagoon». datazone.birdlife.org (English).
  4. IUCN, World Wide Fund for Nature, Plantlife. «Important Plant Areas of the south and east Mediterranean region». portals.iucn.org (English). 75. lpp.
  5. «THE PRINCIPAL ASPECTS OF THE LIMNIOLOGICAL REGIME OF KARAVASTA LAGOON SYSTEM». itc.upt.al (English). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 27. jūnijā. Skatīts: 2021. gada 21. martā.
  6. «Raport Paraprakë Vleresim Ndikimi Në Mjedis». akm.gov.al (Albanian). 12. lpp.
  7. 7,0 7,1 Ramsar Convention. «KARAVASTA LAGOON MANAGEMENT PLAN». archive.ramsar.org (English). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 22. decembrī. Skatīts: 2021. gada 21. martā.
  8. «The ecological status of Karavasta Lagoon (Albania): closing the stable door before the horse has bolted?» (PDF). hal.archives-ouvertes.fr (English). 4. lpp.
  9. «The Karavasta-Divjaka complex». 37.139.119.36:81 (English). 35. lpp.
  10. «Zonat e mbrojtura detare e bregdetare në Shqipëri» (PDF). al.undp.org (Albanian, English). 18. lpp.
  11. «The landscape of Divjakë-Karavasta National Park in information among youth» (PDF). researchgate.net (English). 6. lpp.
  12. Mabetex.eu: Divjaka Albania. Projekts
  13. «Rrjeti i zonave të mbrojtura në Shqipëri» (Albanian). Ministria e Turizmit dhe Mjedisit. 1. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 18. septembris. Skatīts: 2020. gada 18. septembris.
  14. Shqiperia.com: Divjaka
  15. «Karavasta Lagoon Management Plan». Rāmsaras konvencija. 19–23. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 18. septembris. Skatīts: 2020. gada 18. septembris.
  16. Agjencia Kombëtare e Planifikimit të Territorit. «Osumi Panoramas». 5. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 18. septembris. Skatīts: 2020. gada 18. septembris.
  17. «The landscape of Divjakë-Karavasta National Park in information among youth» (PDF). researchgate.net (English). 5. lpp.
  18. 18,0 18,1 Jostina Dhimitri, Albina Sinani, Junilda Todi. «The landscape of Divjakë-Karavasta National Park in information among youth». 6. lpp.[novecojusi saite]
  19. «Karavasta Lagoon Management Plan». Rāmsaras konvencija. 24. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 18. septembris. Skatīts: 2020. gada 18. septembris.
  20. «Protected area gap assessment, marine biodiversity and legislation on marine protected areas». Tirana : United Nations Development Programme Albania (UNDP). March 2010. 32. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 15. septembris. Skatīts: 2020. gada 18. septembris.
  21. «Karavasta Lagoon». BirdLife International. Skatīts: 2020. gada 18. septembris.
  22. «Adriatic Flyway». Euronatur. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 18. septembris. Skatīts: 2020. gada 18. septembris.
  23. Peter Sackl, Stefan W. Ferger. «Adriatic Flyway–Bird Conservation on the Balkans». Euronatur. Skatīts: 2020. gada 18. septembris.
  24. «Karavasta Lagoon Management Plan». Rāmsaras konvencija. 39. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 18. septembris. Skatīts: 2020. gada 18. septembris.
  25. Cristina Munari, Umberto Tessari, Remigio Rossi, Michele Mistri. «The ecological status of Karavasta Lagoon (Albania): closing the stable door before the horse has bolted?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 18. septembris. Skatīts: 2020. gada 18. septembris.