Karbīns

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Karbīns ir viena no oglekļa alotropiskajām modifikācijām. Tā heksagonālo kristālrežģi veido taisnas, lineāras oglekļa atomu ķēdes:

−(C≡C−C≡C−C≡C)n−     (poliīna struktūra)
vai
=(C=C=C=C=C=C)n=     (polikumulēna struktūra)

Karbīnā oglekļa atomi ir sp hibridizācijas stāvoklī. Katrs C atoms veido 2 σ saites un divas π saites.

Karbīnu sauc arī par lineāro acetilēna oglekli (Linear Acetylenic Carbon, LAC)[1] vai poliīnu.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karbīns iegūts 1963. gadā, katalītiski oksidējot acetilēnu. To ieguvuši PSRS Zinātņu akadēmijas Elementorganisko savienojumu institūta ķīmiķi V. Koršaks, A. Sladkovs, V. Kasatočkins un J. Kudrjavcevs.

Īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karbīns ir melna pulverveida viela, kam piemīt pusvadītāja īpašības. Tā blīvums ir 1,9 līdz 2,0 g/cm3.[2] Gaismas iedarbībā karbīna vadītspēja stipri samazinās, tādēļ to var izmantot fotoelementos. Karbīns ir cietāks par grafītu, bet daudz mīkstāks par dimantu. Karsējot līdz 2800 °C temperatūrai, karbīns pārvēršas par grafītu.

Ārējas saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dangerously Seeking Linear Carbon, Ray H. Baughman, Science 19 May 2006: Vol. 312. no. 5776, pp. 1009-1110. (angliski)
  2. N.Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija, Rīga, "Zvaigzne", 1978, 422. lpp.