Karsta kritene

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Karsta kritene Skaistkalnē pie Skaistkalnes katoļu baznīcas (Šķūņa kritene)

Karsta kritene ir karsta procesā veidojusies reljefa forma, kurai parasti ir piltuves forma dažu metru līdz desmitiem metru diametrā. Īpaši tā ir raksturīga mērenajos platuma grādos. Karsta kriteņu dibenā vai sānos bieži vien var atklāties ieejas alās. No karsta akām kritenes atšķiras ar savu piltuves veida formu, paplašinoties uz augšu. Karsta kriteņu veidošanās galvenokārt ir saistīta ar karstējošu iežu klātbūtni (kaļķakmens, ģipsis u.c.).

Pēc izcelsmes izšķir trīs kriteņu ģenētiskos tipus:

  • piltuves, kas rodas, iežiem virspusē izšķīstot (korodējot) un ar atmosfēras ūdeņiem caur plaisām ieskalojoties pazemes kanālos;
  • nogruvuma ceļā izveidojušās piltuves, kad, izskalojoties karstējošajiem iežiem, veidojas apakšzemes tukšumi, kas ar laiku iebrūk;
  • korozijsufozās piltuves, kas rodas tad, kad irdenā virskārta pakāpeniski nosēžas, apakšā esošajiem karstējošajiem iežiem izšķīstot un ieskalojoties pazemē.

Karsta kritenes ir plaši izplatītas dažādos kontinentos. Tās sastopama arī Latvijas teritorijā. Vairākas kritenes ir iekļautas aizsargājamo dabas objektu sarakstos. Tādas ir Alkšņupes, Ezernieku un Skaistkalnes karsta kritenes.