Kaskāžu kalni
Izskats
Kaskāžu kalni | |
---|---|
Skats uz Reinīra kalnu | |
Kontinents | Ziemeļamerika |
Valstis |
ASV Kanāda |
Garums | 1100 km |
Platums | 130 km |
Augstākais kalns | Reinīra kalns |
Augstums | 4392 m |
Koordinātas | 47°N 122°W / 47°N 122°WKoordinātas: 47°N 122°W / 47°N 122°W |
Kaskāžu kalni Vikikrātuvē |
Kaskāžu kalni (angļu: Cascade Range) ir kalnu grēda Ziemeļamerikas rietumu daļā.[1] Sastāv no vairākām mazākām grēdām: Augstās Kaskādes, Kanādas Kaskādes u.c. Kalnu grēda ir daļa no Klusā okeāna uguns gredzena. 12 kalni pēdējo 4000 gadu laikā izvirduši vismaz vienu reizi no kuriem visbiežāk — Senthelensa kalns. Mēneša laikā kalnos var tikt reģistrētas pat piecas zemestrīces. Pēdējie izvirdumi notikuši 2006., 1980., 1921. un 1914. gadā.
Kaskāžu kalni
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vulkāni, kuri atrodas uz dienvidiem no Freizera upes, pieder Kaskāžu kalniem.
Ziemeļu Kaskādes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kokvahila kalns (dienvidu Britu Kolumbija).
- Beikera kalns (ASV, tuvu Kanādas robežai) — augstākā virsotne Vašingtonas štata ziemeļu daļā. Bieži no vulkāna krātera paceļas tvaika stabs. Viena no sniegotākajām vietām uz zemes - 1999. gadā reģistrēts biezākais vienas sezonas sniegs.
- Ledāju smaile (Vašingtonas štata ziemeļu daļa) — vulkāns nav augsts. Grūti sasniedzama vieta.
Augstās Kaskādes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Reinīra kalns — Kaskāžu kalnu augstākā virsotne.
- Senthelensa kalns — slavenākais no visiem Kaskāžu kalniem.
- Adamsa kalns — 2. augstākā virsotne Vašingtonas štatā un 3. augstākā Kaskāžu kalnos.
- Huda kalns — augstākā Oregonas štata virsotne, kuru alpīnisti apmeklē visbiežāk.
- Džefersona kalns — 2. augstākā Oregonas virsotne.
- Trijpirkstu Džeka kalns — erodēts vulkāns no pleistocēna perioda.
- Vašingtona kalns — erodēts vairogvulkāns.
- Trīs māsas — vulkāns ar trim virsotnēm.
- Lauztā virsotne — erodēts izdzisis vulkāns. Tuvumā atrodas Bendas šļūdonis.
- Ņūberija vulkāns — izolēta kaldera ar diviem krāterezeriem.
- Bačelora kalns — ģeoloģiski jauns vulkāns (15 000 gadu), kas tagad ir populāra slēpošanas vieta.
- Dimantu virsotne.
- Beilija kalns.
- Tīlsena kalns.
- Mazama kalns — labāk zināms ar tā krāterezeru, kurš atrodas vulkāna kalderā. Veidojies pirms aptuveni 6900 gadiem, vulkānam sabrūkot katastrofiska izvirduma laikā.
- Skota kalns.
- Maklolina kalns.
- Zāļu ezera vulkāns — vairogvulkāns, kas ir Kaskāžu kalnu lielākais vulkāns pēc tilpuma.
- Šasta kalns — 2. augstākā virsotne Kaskāžu kalnos, kura redzama pat Sakramento ielejā, kura atrodas 225 km attālumā.
- Lasena smaile — vulkāns, kurš atrodas vistālāk uz dienvidiem. Vulkāns, kurā ir visvieglāk uzkāpt. Tāpat kā Šasta kalns, tas ir redzams no Sakramento ielejas, kura atrodas 193 kilometru attālumā no tās.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Kaskādu kalni». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 341. lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kaskāžu kalni.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|