Kaukāza baltegle

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kaukāza baltegle
Abies nordmanniana
Kaukāza baltegle
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsKailsēkļi (Pinophyta)
KlaseSkujkoku klase (Pinopsida)
RindaPriežu rinda (Pinales)
DzimtaPriežu dzimta (Pinaceae)
ĢintsBaltegles (Abies)
SugaKaukāza baltegle (Abies nordmanniana)
Kaukāza baltegle Vikikrātuvē

Kaukāza baltegle (latīņu: Abies nordmanniana) ir priežu dzimtas suga.

Savvaļā sastopama Kaukāza kalnu centrālajā un rietumu daļā, kā arī Turcijas ziemeļaustrumos Pontijas kalnos. Kaukāzā aug 1200-2000 m v.j.l., kur veido plašus mežus, kas vietām nolaižas līdz 800 m vjl.[1]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaukāza baltegle ir mūžzaļi, dabiskajā izplatības areālā 30-40 (50) m augsti skuju koki. Vainags šauri konisks, blīvs. Veciem kokiem apakšējie zari gandrīz pieskaras zemei. Galotne jauniem kokiem smaila, bet nobriedušiem - saplacināta. Jaunu koku miza gluda, pelēka, vecākiem tumši pelēka, dziļi viļņveidīgi saplaisājusi. Pumpuri olveidīgi koniski, nav sveķaini. Skujas uz zariņiem nekārtīgi divās rindās, no augšas nosedz dzinumu, 2-3 cm garas, galā ar jomu vai noapaļotas, virspusē tumši zaļas, spožas, apakšpusē ar 2 baltām atvārsnīšu joslām. Zied maijā. Jaunie čiekuri zaļgani, nobriestot kļūst brūni, 10-16 cm gari, līdz 5 cm plati, gals konisks. Segzvīņas garākas par čiekurzvīņām, ārpusē atliektas. Čiekuri stāvi, nobriest septembrī-oktobrī, vēlāk sairst.

Aug drenētās, dziļās, svaigās smilšmāla un mālsmilts augsnēs, necieš vietas ar stāvošu gruntsūdeni. Ēncietīga, jauniem augiem nepieciešams daļējs apēnojums, vēlāk labi attīstās pilnā apgaismojumā.[1]

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dekoratīviem nolūkiem tiek audzēta Latvijas rietumu rajonos.[1]

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 «Kaukāza baltegle». database.smartgardens.eu. Skatīts: 2022-06-11.