- Šis raksts ir par kalniem. Par ģeopolistisko reģionu skatīt rakstu Kaukāzs.
Kaukāzs vai Kaukāza kalni ir kalnu sistēma uz Āzijas un Eiropas robežas, kas atrodas starp Melno jūru un Kaspijas jūru. Galvenā grēda Lielais Kaukāzs stiepjas aptuveni 1100 km garumā no Tamaņas pussalas ziemeļrietumos līdz Abšeronas pussalai dienvidaustrumos. Augstākā virsotne ir Elbruss (5642 m vjl).[1] Nedaudz uz dienvidiem 600 km garumā stiepjas otra galvenā grēda — Mazais Kaukāzs. Lielo un Mazo Kaukāzu savieno Lihas grēda, kas atdala Kolhīdas zemieni rietumos no Kūras baseina un Kūras-Araksas zemienes austrumos. Ziemeļpusē Kaukāza kalniem piekļaujas Terekas-Kumas zemiene ziemeļaustrumos, Stavropoles augstiene ziemeļos un Kubaņas-Pieazovas zemiene ziemeļrietumos. Dienvidrietumos Kaukāza kalniem piekļaujas Armēnijas kalniene, bet dienvidaustrumos Mazā Kaukāza turpinājums ir Tališu kalni.
Kaukāza kalni izvietojušies četru valstu — Azerbaidžānas, Armēnijas, Gruzijas un Krievijas, kā arī triju pašpasludinātu, bet starptautiski neatzītu valstu — Abhāzijas, Dienvidosetijas un Kalnu Karabahas, teritorijās. Lielākās pilsētas ir Baku, Tbilisi un Erevāna.