Keipbretona

Keipbretona
Cape Breton Island
Salas ziemeļu krasts
Keipbretona Keipbretona
Ģeogrāfija
Koordinātas	46°10′N 60°45′W
Platība	10 311 km²
Garums	180 km
Platums	114 km
Augstākais kalns	Vaithils 532 m
Administrācija
Kanāda
Province	Jaunskotija
Lielākā pilsēta	Sidni
Demogrāfija
Iedzīvotāji	132 019 (2021)
Blīvums	12,8/km²
Pamatiedzīvotāji	kanādieši, skoti
Keipbretona Vikikrātuvē

Keipbretona (angļu: Cape Breton Island, franču: île du Cap-Breton, mikmaku: Unamaꞌki) ir sala Kanādas dienvidaustrumos. Kopā ar Jaunskotijas pussalu salu veido Jaunskotijas provinci. Keipbretonas salā dzīvo pasaulē lielākā skotu gēlu valodā runājošā skotu diaspora ārpus Skotijas, skotu gēlu valodu lieto ap 2000 salas iedzīvotāju.

Vēsture

Vēsturiski sala bija mikmaku indiāņu apdzīvota teritorija. Tiek uzskatīts, ka pirmais no eiropiešiem, kas apmeklēja salu, bija britu jūrasbraucējs Džons Kabots 1497. gadā. No 1520. gadiem sākās regulāri tirdzniecības kontakti starp mikmakiem un eiropiešu zvejniekiem; no 1521. līdz 1570. gadam salas ziemeļos pastāvēja zvejnieku kolonija. 1627. gadā salā tika nodibināta skotu kolonija Beilīna, bet jau pēc diviem gadiem to ieņēma franči un nodibināja savas Īlrojālas un Senpjēras apmetnes. Franči salu nodēvēja par Īlrojālu (Île Royale — ‘Karaļa sala’). Pēc 1713. gada Utrehtas līguma uz salu tika pārvietota daļa kolonistu no likvidētās Akādijas kolonijas. 1763. gadā sala nonāca Lielbritānijas īpašumā un tika iekļauta Jaunskotijas kolonijā. 1874. gadā Keipbretona tika atdalīta atsevišķā kolonijā un uz to sāka pārcelties lojālisti no Jaunanglijas kolonijām. 1820. gadā Keipbretona atkal tika pievienota Jaunskotijas kolonijai. 20. gadsimta sākumā Keipbretonas salā dzīvoja un savus pētījumus veica Aleksandrs Greiems Bells un Guljelmo Markoni.

Ģeogrāfija

Pussala izvietojusies starp Atlantijas okeānu austrumos un Sentlorensas līci rietumos. Kabota šaurums ziemeļrietumos Keipbretonu atdala no Ņūfaundlendas salas, bet Kanso šaurums dienvidaustrumos — no Jaunskotijas pussalas. Kopš 1955. gada Kanso šauruma krastus savieno 1400 m garš dambis, pa kuru izveidota dzelzceļa un autoceļa satiksme, bet kuģniecību nodrošina austrumu galā izbūvēts 24 m plats 570 m garš kanāls. Krasta līnija stipri izrobota, daudz nelielu līču un mazu saliņu.

Pussalas reljefs ziemeļu daļā paugurains. Augstākais punkts Vaithils 532 m vjl atrodas salas ziemeļu daļā, tā apkārtnē 1936. gadā izveidots Keipbretonas augstienes nacionālais parks. Lielākā daļa salas teritorijas apaugusi ar jauktajiem mežiem.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Keipbretona.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)