Klinšu kāpšana
Klinšu kāpšana ir sporta un aktīvās atpūtas veids, kur dalībnieki pārvar dabīgas vai mākslīgas vertikālas sienas. Vēsturiski attīstījusies kā militāra vai saimnieciska nodarbe, mūsdienās pastāv galvenokārt kā sportiska aktivitāte. No klinšu kāpšanas izveidojies atsevišķs sporta veids — kāpšanas sports — ir Starptautiskās Olimpiskās komitejas atzīts sporta veids.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Klinšu kāpšana kā šķēršļu pārvarēšanas veids pastāvējusi jau kopš seniem laikiem. Nepieejamās klintīs kāpts reliģiskos (nokļūšana svētās vietās, svētnīcās), militāros (izlūkošana, sakari), saimnieciskos (putnu olu vākšana, būvniecība) mērķiem. Uz Kraukļu klints Franku Šveicē atrastas keramikas lauskas, kas datētas ar 800.—400. gadiem p.m.ē. un šai klintij pēc mūsdienu standartiem ir trešā kāpšanas grūtības pakāpe.[1]
Klinšu kāpšana kā sporta un aktīvās atpūtas veids sāka attīstīties 19. gadsimta otrajā pusē, kad kļuva populāra uzkāpšana Falkenšteina klintī Saksijas Šveicē. Kāpšana lielākoties tika veikta, neizmantojot mākslīgus palīglīdzekļus.[2] 1920. gados attīstījās tā sauktā "tehniskā kāpšana", kad ar dažādu tehnisku palīglīdzekļu palīdzību tika iekarotas visas līdz tam nesasniegtās Alpu klintis.[3] Brīva kāpšana atdzima 1950. gados, kad amerikānis Džons Gills izdomāja bolderingu un ieviesa magnija karbonātu kā pretslīdēšanas līdzekli. 1970. gados attīstījās klinšu kāpšana kā sporta veids. 1997. gadā pie Starptautiskās Alpīnisma asociācijas tika nodibināta Sacīkšu kāpšanas starptautiskā padome, kas 2007. gadā tika reorganizēta par patstāvīgu Starptautisko sacīkšu kāpšanas federāciju (IFSC).
Klinšu kāpšanas veidi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atkarībā no vietas, veida un pielietotā aprīkojuma klinšu kāpšanu var iedalīt sekojošās apakšdisciplīnās:
- Boulderings (vai boldrings) — kāpšana 4—5 m augstās dabīgās vai mākslīgās sienās, var būt bez virvju nodrošinājuma.[4] Cēlies no rāpšanās nelielos klintsbluķos (angļu: boulder — ‘klints bluķis, laukakmens’),
- Bilderings — kāpšana ēkās un būvēs (angļu: building — ‘ēka, celtne’), neizmantojot tam paredzētās ietaises (kāpnes u.c.),[5]
- Traverss — kāpšana zemās (līdz 4 m) mākslīgās sienās horizontālā virzienā,
- Ledus kāpšana — kāpšana pa kalnu ledu, sasalušu ūdenskritumu mākslīgu ledus sienu,
- Kalnu kāpšana — kāpšana kalnos, dabīgās klintīs; var būt kombinēta ar ledus kāpšanu,
- Kokos kāpšana — kāpšana kokos, izmantojot virves un citas kokus saudzējošas palīgierīces,
- Sacīkšu kāpšana — sporta veids, galvenokārt izmantojot mākslīgas sienas. Dalās grūtajā kāpšanā (maršruta kāpšana), ātrajā kāpšanā un boulderingā. Kopš 2007. gadā sacīkšu kāpšanas aktivitātes koordinē Starptautiskā sporta kāpšanas federācija.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Kurt Albert: Fight Gravity- Klettern im Frankenjura, tmms-Verlag, Korb 2005, ISBN 3-930650-15-0; S. 10
- ↑ Meilensteine des Alpinkletterns auf www.kletterphoto.de Arhivēts 2011. gada 20. oktobrī, Wayback Machine vietnē.; Abgerufen am 30. April 2010
- ↑ Reinhold Messner: Vertical. 100 Jahre Kletterkunst, Blv, München 2002, ISBN 3-405-16420-6; S. 86 ff
- ↑ «Kalnākāpēju sporta centrs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 15. novembrī. Skatīts: 2011. gada 17. novembrī.
- ↑ «Bolderings vs. bilderings Rīgā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 7. martā. Skatīts: 2011. gada 17. novembrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Klinšu kāpšana.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- International Federation of Sport Climbing
- Latvijas Alpīnistu savienība
 | Šis ar sportu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|