Klints

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ķūķu klintis — viena no augstākajām akmens kraujām Latvijā
Šis raksts ir par reljefa formu. Par aktrisi skatīt rakstu Anta Klints.

Klintis ir masīva akmens krauja,[1] atsevišķs kalns ar gandrīz vertikālām malām,[2] kā arī vertikāla akmens siena.[1] Reizēm par klinti tiek kvalificēts arī ļoti liels masīvs akmens ar stāvām malām.[1] Latvijā par klintīm dēvē lielus, stāvus un masīvus pamatiežu atsegumus,[2] piemēram, monolītās Ērgļu klintis Gaujas kreisajā krastā.[3] Ievērojamākie klinšu atsegumi ir aizsargājami ģeoloģiski un ģeomorfoloģiski dabas pieminekļi.[4] Lielākā daļa Latvijas klinšu ir veidojušās no smilšakmens iežiem un ievērojamākās klintis atrodas Vidzemē.[5] Klintīs nereti veidojas alas.[6][4]

Klinšu kāpšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Klinšu kāpšana

Klinšu kāpšana ir sporta un aktīvās atpūtas veids, kura dalībnieki pārvar klinšu sienas. Vēsturiski attīstījusies kā militāra vai saimnieciska nodarbe, mūsdienās pastāv galvenokārt kā sportiska aktivitāte. Viena no klinšu kāpšanas disciplīnām — sacīkšu kāpšana — ir Starptautiskās Olimpiskās komitejas atzīts sporta veids. Klinšu kāpšana kā šķēršļu pārvarēšanas veids pastāvējusi jau kopš seniem laikiem. Nepieejamās klintīs kāpts reliģiskiem (nokļūšana svētās vietās, svētnīcās), militāriem (izlūkošana, sakari), saimnieciskiem (putnu olu vākšana, būvniecība) mērķiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]