Koka aizsargmehānisms bojājumu ierobežošanai
Kokauga aizsargmehānisms bojājuma ierobežošanai (angļu: Compartmentalization of decay in trees (CODIT)) ir kokauga iekšējs aizsargmehānisms, kas ļauj kokaugam pasargāt koksni no trupes izraisītiem bojājumiem.[1]
Teorētiskais pamatojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tradicionālā koncepcija par bojājuma izplatīšanos dzīvā koksnē tika izstrādāta 19. g.s. To izstrādāja vācu mežsargs Roberts Hartings (Robert Hartig), kas bija pirmais meža patologs.[2] Tradicionālā teorija uzskata, ka no bojājuma dzīvā koksnē sēnes un baktērijas tajā izplatās nekontrolēti un haotiski. Teorija, ko izstrādāja Alekss Šaigo (Alex Shigo) 1977.gadā, apstiprina, ka patogēni kokā iekļūst caur brūci, bet turpmākā mikroorganismu attīstība ir cieši saistīta ar koka reakciju uz bojājumu ar ķīmiskām un fizikālām izmaiņām šūnās. Pamatojoties uz daudzu gadu novērojumiem un arboristu praksi, Dr. A. Šaigo kompartmentalizāciju, kas ir dabisks fizioloģisks process, nosauca par KABI (angliski CODIT) — koka aizsargmehānismu bojājuma ierobežošanai.
Aizsargmehānisma stadijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- barjera. Visvājākā no aizsardzības barjerām. Koks nosprosto vadaudus virs un zem bojājuma aplievā ar sveķiem, neļaujot bojājuma radītājai trupei izplatīties koksnē vertikālā virzienā. Kad trupe šķērso šo barjeru, tā izplatās ļoti ātri garenvirzienā. Šis ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ galotņu apgriešana negatīvi ietekmē koka veselību.
- barjera. Tekošajā gadskārtā veidojas blīvas vēlīnās koksnes šūnas ar uzkrātām barības vielām, neļaujot trupei izplatīties virzienā uz serdi. Šī barjera ir nepārtraukta ap katru koksnes gadskārtu, izņemot vietas, kur serdes staru šūnas iet cauri.
- barjera. Visspēcīgākā no aizsargbarjerām. Tā nav nepārtraukta un izvietojas koksnē dažādos garumos un līmeņos. Aktivizējoties serdes staru šūnām, nenotiek trupes izplatība stumbra šķērsgriezumā. Dažkārt serdes staru ķīmiskais sastāvs izmainās un var būt toksisks patogēniem.
- barjera. Tā ir visstiprākā no visām 4 aizsargbarjerām. Kambijs veido jaunu nākamā koksnes kārtu aiz ievainojama. Šī koksne nodala bojājumu no turpmākās koksnes, neļauj trupei izplatīties uz ārpusi. To sauc par barjerzonu, jeb reakcijas koksni. Ceturtā barjera ir vienīgā, kas var ierobežot trupi. Parasti pēc bojājuma nākamās koksnes gadskārtas ir platākas un tajās ir vielas, kas patogēniem ir toksiskas.Ja kokam bojājums rodas miera periodā, tad ceturtā aizsargbarjera sāks veidoties, atsākoties augšanas periodam.[3]
Trupei progresējot ir svarīgi cik ātri kokauga suga spēj veidot reakcijas koksni. Ja tas notiek ātrāk, nekā trupe noārda koksni, tad kokaugs aptur trupes attīstību un dažkārt spēj sasniegt ievērojamus stumbra apmērus un vecumu.
Dažādās kokaugu sugās CODIT aktivizējas ar dažādu ātrumu. Kokaugu sugas, ar spēcīgu aizsargmehānismu bojājuma ierobežošanai:
- Ozoli (Quercus)
- Cukura kļava (Acer saccharum)
- Amerikas goba (ulmus americana)
- Robīnijas (Robinia)
- Riekstkoki (Juglans)
Kokaugu sugas, ar vāju aizsargmehānismu bojājuma ierobežošanai:
- Papeles (Populus)
- Vītoli (Salix)[4]
Koku aizsargmehānisms nespēj sadziedēt visus bojājumus. Faktori, kuru iedarbības rezultātā strauji izplatās trupe.
- Plaisas stumbrā, kas radušās sala ietekmē. "sala plaisas"
- Atkārtoti bojājumi, kas skar jaunizveidotās aizsargbarjeras
- Bojājumu iegūšana kokauga novecošanās laikā
- Bojājumi, kurus apdzīvo kukaiņi
- Traucēta minerālā barošanās
- Slimības un kaitēkļi[5]
Kokaugiem ar stumbra trupi bieži vien uz lapām parādās nekrozes, kas līdzinās slāpekļa (N) trūkuma pazīmēm. Šādus kokaugiem nekādā gadījumā nebūtu pieļaujams dot papildmēslojumu ar lielu slāpekļa sastāvu, jo slāpekļa klātbūtne veicina nelabvēlīgo baktēriju savairošanos.[6]
Praktiskā nozīme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izprotot to, kā koki reaģē ar CODIT uz bojājumu, iespējams pasargāt kokus no pārsteidzīgas nociršanas. Piemēram, arboristi bieži tiek aicināti, lai novērtētu cilvēku nodarījumu kokam, kā arī koka apdraudējumu īpašumam un cilvēkiem. Zinot kā koks reaģē uz bojājumu un patogēnu izplatību tajā, kokaugu vērtējums ir precīzāks, tādējādi novēršot nevajadzīgas koku ciršanu, īpašumu bojājumus vai apdraudējumu cilvēkiem. Piemēram, bērzu sulu tecināšanai kokā tiek urbti caurumi, neatgriezeniski bojājot koku, kas nākotnē kļūst potenciāli par bīstamo koku un rada apdraudējumu īpašumiem un cilvēkiem. Izprotot šo koku fizioloģijas procesu ir iespējams efektīvāk rūpēties par kokiem, kuriem ir jau redzami trupes bojājumi. CODIT ir palīdzējis koku īpašniekiem labāk saprast sekas koku galotņošanai.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Tree Compartmentalization: CODIT-Compartmentalization of Decay In Trees[novecojusi saite] (angliski)
- ↑ Compartmentalization Of Decay In Trees (angliski)
- ↑ [1] Arhivēts 2012. gada 21. decembrī, Wayback Machine vietnē. (angliski)
- ↑ [2] Arhivēts 2012. gada 29. maijā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
- ↑ [3] (angliski)
- ↑ [4] Arhivēts 2012. gada 21. jūnijā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Koka aizsargmehānisms bojājumu ierobežošanai.
