Koksne

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Duglāzijas koksne

Koksne ir daudzu augstāko augu (kokaugu) stumbru un zaru daļa, kas atrodas zem mizas. Mežsaimniecībā un kokapstrādē ar koksni saprot slāņaino, poraino materiālu starp koka mizu un serdi[1]. Botānikā par koksni jeb ksilēmu sauc audus, kas veidojas no prokambija vai kambija un pa kuriem uz augšu plūst ūdens ar tajā izšķīdušām kokam nepieciešamajām vielām. Atšķirībā no lūksnes jeb floēmas, kas arī veidojas no kambija, koksne pamatā sastāv no atmirušām šūnām ar bieziem, cietiem šūnapvalkiem. To sastāvā ir galvenokārt celuloze, hemicelulozes un lignīns.

Koksnei raksturīga īpatnēja slāņaina uzbūve, ko sauc par gadskārtām. Tas izskaidrojams ar tā saucamās agrīnās koksnes veidošanos vasaras pirmajā pusē - šādai koksnei ir lielākas šūnas un porainība, nekā vēlīnajai koksnei, kas veidojas koka augšanas perioda beigās un ir stipri tumšāka un blīvāka.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. R:, Norden AB, 2001, 335. lpp.


Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Koksne