Kontinentu dreifs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kontinentu dreifa rekonstrukcija pēdējo 740 miljonu gadu laikā. Izsekojams Baltikas kontinenta dreifs no dienvidu uz ziemeļu puslodi un sadursme ar Sibīrijas kontinentu.
1858. gada ilustrācija, kurā demonstrēts, ka mūsdienu kontinenti agrāk veidojuši vienotu kontinentu

Kontinentu dreifs ir Zemes kontinentu pārvietošanās attiecībā pret citiem kontinentiem. Kontinentu dreifa teorija bija par pamatu mūsdienu plātņu tektonikas teorijai, kas Zemes garozas attīstības un kustības principus izskaidro pilnīgāk nekā kontinentu dreifa teorija.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kontinentu dreifa teorijas aizsākumi meklējami jau 16. un 17. gadsimta pētnieku idejās, taču pirmais to 1912. gadā noformulēja Alfrēds Vēgeners. Vēgenera teorija paredzēja, ka mūsdienu kontinenti ir sena, vienota superkontinenta (Pangejas) daļas, kas tam sašķeļoties, simtiem miljonu gadu ilgā laikā pakāpeniski, lēni attālinājās, jeb dreifēja cita no citas.[1]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Aleksandrs Gangnuss. Zemes katastrofu noslēpums. Rīga: Zinātne, 1983.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Auziņš, A. 2000. Vides Zinības. Angļu - latviešu skaidrojošā vārdnīca. Rīga.Ernšteina, R. Jūrmalieša redakcija.