Baltika (kontinents)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Baltikas kontinents kā Rodinijas superkontinenta daļa pirms 750 miljoniem gadu.
Savrupais Baltikas kontinents (zaļā krāsā) Paleozoja ēras Kembrija periodā pirms 550 miljoniem gadu.
Baltika kā Eiramerikas superkontinenta daļa karbona periodā pirms 300 miljoniem gadu.

Baltika bija sens kontinents, kas radās pirms apmēram 1800 miljoniem gadu un pastāvēja gan atsevišķi, gan kā vairāku superkontinentu daļa no proterozoja līdz paleozojam. Tas veido Austrumeiropas kratona pamatdaļu, kas sastāv no trīs vairogiem: Baltijas jeb Fenoskandijas ziemeļrietumos, Volgas-Urālijas austrumos un Sarmatijas dienvidos.

Mūsdienās senā Baltikas kontinenta ieži veido Ziemeļeiropas pamatklintāju.

Ģeoloģiskā vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Proterozoja eonā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltikas kontinents radies kā Kolumbijas superkontinenta daļa paleoproterozoja ēras beigās pirms apmēram 1,8 miljardiem gadu. Tam sadaloties, mezoproterozoja ēras laikā pirms apmēram 1,5 miljardiem gadu Baltika kopā ar seno Arktikas kontinentu un Austrumantarktikas kratonu veidoja Nenas superkontinenta daļu. Kontinentiem atkal saplūstot, pirms apmēram 1,1 miljarda gadu Baltika bija Rodinijas superkontinenta daļa. Neoproterozoja ēras senā ledus laikmeta laikā kriogēna periodā pirms apmēram 750 miljoniem gadu Baltika bija Protolaurāzijas superkontinenta, bet Ediakara periodā pirms apmēram 600 miljoniem gadu Pannotijas superkontinenta daļa. Tajā laikā atradās netālu no Dienvidpola.

Fanerozoja eonā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paleozojs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paleozoja ēras laikā Baltikas kontinents apmēram 300 miljonu gadu laikā pārvietojās no Dienvidu puslodes polārā apvidus līdz Ziemeļu puslodes polārājam apvidum. Kembrija periodā (pirms 542 - 488 miljoniem gadu) Baltika bija savrups kontinents, ordovika periodā (pirms 485 - 443 miljoniem gadu) Baltika sadūrās ar Avalonijas kontinentu, bet devona periodā (pirms 416 - 359 miljoniem gadu) Baltikas kontinets Zemes ekvatora tuvumā sadūrās ar Laurentijas kontinentu, izveidojot Skandināvijas un Skotijas (Kaledonijas) kalnus Eiramerikas superkontinentā. Perma periodā (pirms 299 - 252 miljoniem gadu) Baltika veidoja Pangejas superkontinenta ziemeļu nomali.

Mezozojs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mezozoja ēras laikā Baltikas kontinents sadūrās ar Sibīrijas platformu, izveidojot Urālu kalnus un Eirāzijas superkontinentu.

Juras periodā (pirms 200 – 145 miljoniem gadu) Baltika (Austrumeiropas kratons) atdalījās no Laurāzijas superkontinenta daļa, bet krīta periodā (pirms 145 – 65 miljoniem gadu) kļuva par Eiropas pamatdaļu.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]