Kopenhāgenas loža "Svētais Martins"

Vikipēdijas lapa

Kopenhāgenas loža "Svētais Martins" (St. Martin) bija pirmā brīvmūrnieku loža Dānijā, ko 1743. gada 11. novembrī nodibināja divi vācu diplomāti un trīs dāņu pavalstnieki, dibināšanas sanāksmē jaunajā ložā uzņēma Krievijas Impērijas sūtni Johanu Albrehtu fon Korfu.

Pirmais ložas krēsla meistars bija Krievijas sūtņa J. A. Korfa sekretārs Georgs Karls fon Minnihs, bet pēc viņa nāves par ložas vadītāju 1747. gadā kļuva Johans Albrehts fon Korfs, bet 1748. gadā Dānijas karaliskās ģimenes loceklis Kristians Konrāds Danneskiolds-Laurvigs (Danneskiold-Laurvig). 1749. gadā viņš kļuva par lielmeistaru jaundibinātajai Dānijas provinciālložai Anglijas lielložas sastāvā. 1750. gadā ložas "Svētais Martins" brālis Johans Lotariuss fon Malcāns nodibināja Pēterburgas ložu "Zur Verschwiegenheit" un Rīgas ložu "Ziemeļzvaigzne".

Loža pastāvēja līdz 1767. gada 9. janvārim, kad tā pievienojās Striktās observances sistēmai ar jaunu nosaukumu Zorobabel zum Nordstern, apvienojoties ar Kopenhāgenas ložām Phønix un Zorobabel.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • K.L. Bugge. Det danske frimureries historie. Bind 1, 1910
  • Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. Москва, 2001.
  • Eugen Lennhoff, Oskar Posner. Internationales Freimaurer-Lexikon. Amalthea-Verlag. Wien, 1932

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]