Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne"

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" („Zum Nordstern”) bija pirmā brīvmūrnieku loža Rīgā, ko 1750. gadā dibināja Pēterburgas ložas „Zur Verschwiegenheit” brāļi Johans Cukerbekers (Zuckerbecker) un Johans Dītrihs fon der Heide (von der Heyde). Ložas nosaukums atvasināts no Kopenhāgenas ložas „St. Martin zum Nordstern”, jo ložas „Zur Verschwiegenheit” pirmais vadītājs bija šīs ložas brālis Johans Lotariuss fon Malcāns. Loža "Ziemeļzvaigzne" strādājusi Anglijas provinciālložas sastāvā līdz 1765. gadam, kad tās locekļi nodibināja jaunu ložu ar nosaukumu "Pie zobena" Striktās observances sistēmā. Rīgas loža "Ziemeļzvaigzne" atjaunoja darbību 2002. gada pavasarī Seno, brīvo un akceptēto mūrnieku (AF&AM) sistēmā, bet 2003. gada 8. martā tā kopā ar Rīgas ložām "Jāņuguns" un "Pie zobena" nodibināja Latvijas lielložu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Londonas provinciālloža[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senākās autentiskās ziņas par brīvmūrnieku obediences dobināšanu mūsdienu Latvijas teritorijā ir atrodamas Londonas lielložas pierakstos 1731. gada 24. jūnijā: „Lielmeistars un viņa lielamatvīri parakstīja deputāciju mūsu godājamam brālim eskvairam Džonam Filipsam, lai tas kļūtu par lielmeistaru brīvajiem un akceptētajiem mūrniekiem Krievijas un Vācijas impērijās, to domīnijās un tām piederošajās teritorijās, un uz ko tika uzdzerts, vēlot amata uzplaukumu šajās pasaules daļās”. Otrais lielmeistars no 1740. gada bija trimdā izraidītais skotu muižnieks Džeimss Keits (James Keith, 1696-1758), Anglijas lielmeistara (1740) Kintoras grāfa Džona Keita brālis. Viņš bija Stjuartu dinastijas piekritējs, atbalstījis jakobītu sacelšanos. No 1728. gada Krievijas armijas ģenerālis, piedalījies Krievijas karā pret Zviedriju (1741-1743), veicis diplomātiskos uzdevumus Zviedrijā (1743-1744), vēlāk komandējis Krievijas armijas spēkus Tallinā un Rīgā (1745-1747).

Ložas dibināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas vecāko ložu "Zum Nordstern" Rīgā 1750. gada septembrī dibināja Lielās ģildes tirgotāji, kas joprojām atcerējās Hanzas savienības tradīcijas. Iespējams, ka ložas dibināšanas ideja nākusi no Krievijas provinciālložas lielmeistara ģenerāļa Džeimsa Keita, kas līdz 1747. gadam bija uzturējies Rīgā. Ložas pirmie vadītāji bija prominenti Rīgas pilsoņi Johans Dīters fon der Heide (von der Heyde, vadīja ložu no 1750. līdz 1760. gadam) un Johans Cukerbekers (Zuckerbecker, vadīja ložu no 1760. līdz 1765. gadam), kurus ložā „Zur Verschweigenheit” (Pie klusēšanas) Sankt-Pēterburgā bija iniciējis barons Johans Lotarius fon Malcāns. Loža acīmredzot ir strādājusi trīs grādos pēc Anglijas lielložas dibinātās Hamburgas provinciāložas vāciski tulkotā brīvo un akceptēto mūrnieku rituāla. Ložas nosaukums nepārprotami norāda uz visiem tā laika kuģotājiem pazīstamo vadzvaigzni, kas vienmēr norādīja uz ziemeļiem.

Darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Gars nāca no Dānijas caur Sv.Pēterburgu pie mums uz Livoniju: 1750. gada aprīlī Rīgas tirgotāji Johans Dītrihs fon der Heide un Johans Cukerbekers tika uzņemti barona Malcāna — dāņu ministra Krievijas ķeizariskajā galmā un jau toreiz Kopenhāgenā ziedošās Ziemeļzvaigznes ložas dēla un locekļa — Pēterburgā dibinātajā tāda paša nosaukuma ložā. Tūlīt pēc atgriešanās no Pēterburgas Rīgā brālis fon der Heide dibināja šeit pirmo ložu, kurai tika dots Ziemeļzvaigznes vārds, un tā sāka savu darbību 1750. gada septembrī".[1]

Par pirmo uzraugu ložā kļuva Labadī, par otro Fītinghofs jeb „Kurländer”, kā ierakstīts iekavās aiz viņa uzvārda ložas „Īsajā vēsturē”. Pirmās Rīgas ložas locekļi kā vienīgo atšķirības zīmi pie platmales nēsājuši melnu spalvu (1). Ložas darbību apgrūtināja Septiņgadu karš (1756-1763), kura laikā Krievijas impērija karoja pret Lielbritānijas, Prūsijas un tai sabiedroto vācu valstu savienību.

Ložas locekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arhīvos nav pieejami visi ložas "Ziemeļzvaigzne" brāļu vārdi, jo tās darbības laikā varas iestādes neprasīja uzrādīt ložas locekļu sarakstus. Var pieņemt, ka Pēterburgas ložā "Klusēšana" sarakstos atrodamie Rīgas guberņas iedzīvotāji (piemēram, ģenerālmajors Vilhelms Georgs fon Fermors) darbojušies Rīgas ložā "Ziemeļzvaigzne". Tāpat arī ložas "Pie zobena" vecākā gadagājuma locekļi bijuši "Ziemeļzvaigzne" locekļi pirms tās pārejas Striktās Observances sistēmā un ārzemju ložu brāļi, piemēram, Rīgas Domskolas rektors Johans Gothelfs Lindners.

Krēsla meistari[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • fon der Heide (von der Heyde/ van der Heyde), Johans Dītrihs (). Tirgotājs. Sv.Pēterburgas ložas „Klusēšana” (Zur Verschwiegenheit) brālis (1750), ko ložā iniciējis dāņu diplomāts un ložas pirmais krēsla meistars barons Johans Lotariuss fon Malcāns, Kopenhāgenas ložas „Zarobabel zum Nordstern” brālis (līdz 1750). Rīgas ložas „Zum Nordstern“ dibinātājs un pirmais krēsla meistars (1750-60).
  • Cukerbekers (Zuckerbecker), Johans (1727-1775). Tirgotājs, kuģu īpašnieks. Sv.Pēterburgas ložas „Zur Verschwiegenheit” brālis (1750). Rīgas ložas „Zum Nordstern“ dibinātājs (1750) un krēsla meistars (1760-65). Pēc viņa uzaicinājuma ložā "Pie zobena" 1766. gadā iestājies Johans Gotfrīds Herders.

Pārraugi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Žans de Labadī (Jean de Labadie, 1719-1812). Ložas pirmais pārraugs. No 1751. gada Krievijas armijas pulkvedis, no 1781. gada Prūsijas armijas pulkvedis, no 1793. gada Francijas armijas brigādes ģenerālis.[2]
  • Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls (von Vietinghoff-Scheel, 1722-1792) ar iesauku "Kurländer". Vidzemes politiķis un mecenāts, Rīgas pirmā pastāvīgā teātra izveidotājs, Katrīnas II valdīšanas laikā Krievijas impērijas Medicīnas kolēģijas ģenerāldirektors Pēterburgā. Otrais pārraugs.

Ložas dibinātājs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Johans Lotārs Frīdrihs fon Malcāns (von Malzahn, 1719—1756), dāņu diplomāts Krievijā. Kopenhāgenas ložas „Zorobabel zum Nordstern” loceklis. Pirmās Pēterburgas ložas „Zur Verschweigenheit” ("Pie klusēšanas") dibinātājs un pirmais krēsla meistars (1750).[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. — Москва, 2001.
  • Eugen Lennhoff, Oskar Posner. Internationales Freimaurer-Lexikon. Amalthea-Verlag. Wien, 1932
  • Ernest Friedrichs. Die Freimaurerei in Russland und Poland. Büchler & Co. Bern, 1908

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]