Kouls Porters
Kouls Alberts Porters (Cole Albert Porter, dzimis 1891. gada 9. jūnijā, miris 1964. gada 15. oktobrī) bija amerikāņu komponists, dzejnieks un dramaturgs no Indiānas (ASV). Viņš tiek uzskatīts par vienu no klasiskā mūzikla pamatlicējiem. Daudzas viņa dziesmas ir kļuvušas par standartiem gan džezā, gan popmūzikā.
Jaunības gadi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kouls Porters dzimis 1891. gada 9. jūnijā Peru, Indiānā. Viņa tēvs bija farmaceits Semjuels Fenviks Porters un māte Keita Koula. Portera Vectēvs, J. G. Kouls, bija multimiljonārs, kurš nodarbojās ar ogļu un rietumu koksnes biznesu. Kouls uzauga 750 akros dārzkopības rančo. Keita Koula apprecēja Semjuelu Porteru 1884. gadā, un viņiem piedzima divi bērni, Luiss un Reičela, kuri abi mira agrā bērnībā. Kouls sāka jāt ar zirgiem sešu gadu vecumā, un astoņu gadu vecumā sāka mācīties klavierspēli Indianas Mariona konservatorijā. Desmit gadu vecumā viņš jau bija sācis komponēt dziesmas, un viņa pirmais darbs saucās „Putnu dziesmas”. Viņa māte iepazīstināja viņu ar vijoli un klavierēm. Viņš arī apmeklēja Vorčesteras akadēmiju, Vorčesterā, Masačūsetsā 1905. gadā, un kādu privātskolu, kuru viņš pabeidza 1909. gadā kā pasniedzējs. Tajā vasarā viņš ceļoja pa Eiropu, tā bija izlaiduma dāvana no viņa vectēva. Tajā pašā gadā viņš uzsāka mācības Jēlas Universitātē un dzīvoja viens pats. 1910. gadā viņš publicēja savu pirmo dziesmu „Bridžeta MakGuaira”. Kamēr Porters mācījās Jēlā, viņš rakstīja futbola cīņas dziesmas, iekļaujot Jēlas Bulldogu dziesmu un Bingo Eli Jēla, kas tika atskaņota Jēlas pusdienu hallē tieši pusdienu laikā. Divi viņa klasesbiedri bija dzejnieks Arhibalds Makleišs un Bils Krokers no Krokeru Banku ģimenes. Vēlāk viņš jau bija universitātes Glī kluba prezidents un futbola komandas kapteinis. Porters pabeidza Jēlas Universitāti 1913. gadā un ieguva bakalaura grādu. No 1913. gada līdz 1914. gadam viņš apmeklēja Hārvardas likumu skolu, un no 1914. līdz 1915. gadam Hārvardas mūzikas skolu. Viņš dzīvoja vienās kopmītnēs kopā ar topošo ASV ģenerālsekretāru Dīnu Ačesonu, un viņi bija labi draugi.
Parīze un laulības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1917. gadā viņš devās uz Franciju un palīdzēja piegādāt pārtiku kara izpostītajiem ciematiem. 1918. gada aprīlī viņš pievienojās trīsdesmit otrajam lauka artilērijas pulkam un sadarbojās ar ASV kara atašeja biroju. Šajā laikā viņš satika savu nākamo sievu — Lindu Lī Tomasu. Tas notika brokastu laikā Ricas viesnīcā Parīzē. 1919. gadā viņš īrēja dzīvokli Parīzē un iestājās skolā, kas specializējās mūzikas komponēšanā. Porters mācījās kopā ar Vincentu Dindiju. 1919. gada 18. decembrī viņš apprecējās ar Lindu Lī Tomasu un devās medusmēnesī uz Francijas dienvidiem. Šīs laulības bija tīri „profesionālas”, jo Porters patiesībā bija homoseksuālis. Linda bija precējusies un šķīrusies ar avīzes redaktoru, un par viņu runāja kā par skaistu un ļoti slavenu sievieti Eiropā. Porteri apmetās Rū Monseirā Parīzē, kur viņi rīkoja vērienīgas viesības. 1923. gadā viņi pārcēlās uz Venēciju, Itālijā, kur viņi dzīvoja Rezzoniko pilī — bijušajā Elizabetes Baretas Brovningas un dzejnieka Roberta Brovninga mājvietā. Viņiem pat bija ekstravagants peldošs klubs, kas vienlaicīgi varēja uzņemt līdz pat 100 viesu.
Pusmūža gadi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1937. gada 24. oktobrī Ņujorkā kādās viesībās viņš nokrita no zirga un guva nopietnus savainojumus, abas viņa kājas bija sadragātas un bija arī nervu bojājumi. Viņš bija piesaistīts ratiņkrēslam uz pieciem gadiem, kuru laikā viņš pārcieta vairāk kā 30 operācijas, lai glābtu viņa kājas. Kamēr viņš atveseļojās, viņš uzrakstīja vairākus Brodvejas mūziklus.
Vēlākie gadi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1952. gada 3. augustā viņa māte mira no insulta. 1954. gada 20. maijā mira viņa sieva. 1958. gada 3. aprīlī viņš pārcieta savu 33. operāciju un viņa labā kāja tika amputēta, jo viņš visu laiku izjuta hroniskas sāpes. Viņš atteicās valkāt jebkādas protēzes vai palīgierīces, un dzīvoja kā atstumtais savā Ņujorkas dzīvoklī. Porters sāka rast mierinājumu alkoholā. Viņš pilnībā atteicās apmeklēt jebkādus viņam veltītus pasākumus, pat viņa paša 70 gadu jubilejas svinības, ko viņa draugi noorganizēja Orfeja teātrī, Ņujorkā. Pēc šķietami veiksmīgās nierakmeņu operācijas 1964. gada 15. oktobrī viņš mira no nieru mazspējas.
Plaši pazīstamas dziesmas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- (1916) See America First
- (1919) Hitchy Koo Of 1919 — "An Old Fashioned Garden"
- (1928) Paris (1928 musical)|Paris — "Let's Do It, Let's Fall In Love"
- (1929) Wake Up And Dream — "What Is This Thing Called Love?"
- (1929) Fifty Million Frenchmen — "You Do Something To Me"
- (1930) The New Yorkers — "Love For Sale"
- (1932) Gay Divorce — "After You, Who", "Night and Day (song)|Night And Day"
- (1934) Anything Goes — "All Through The Night (Cole Porter)", "Anything Goes (Cole Porter song)|Anything Goes", "Blow Gabriel, Blow", "I Get A Kick Out Of You", "You're the Top"
- (1934) Adios Argentina (un-produced) — "Don't Fence Me In"
- (1935) Jubilee (musical)|Jubilee — "Begin The Beguine", "Just One Of Those Things"
- (1936) Red, Hot And Blue! — "It's De-Lovely"
- (1936) Born to Dance (film) — "Down in the Depths", "Easy To Love (You'd Be So Easy To Love)", "I've Got You Under My Skin (song)|I've Got You Under My Skin"
- (1937) Rosalie (film) — "In The Still Of The Night"
- (1937) You Never Know — "At Long Last Love (song)|At Long Last Love", "From Alpha To Omega"
- (1938) Leave It To Me — "From Now On", "My Heart Belongs to Daddy"
- (1939) Broadway Melody Of 1940 — "Between You And Me", "I Concentrate On You", "I've Got My Eyes On You", "I Happen To Be In Love", "Begin the Beguine"
- (1939) Dubarry Was A Lady — "Do I Love You", "Well, Did You Evah!", "Friendship (song)|Friendship"
- (1941) Let's Face It — "Everything I Love", "I Hate You, Darling"
- (1942) Something For The Boys — "Could It Be You"
- (1942) Something To Shout About — "You'd Be So Nice To Come Home To"
- (1943) Mexican Hayride — "I Love You"
- (1944) Seven Lively Arts — "Every Time We Say Goodbye"
- (1946) Around the World in Eighty Days — "Look What I Found"
- (1947) The Pirate — "Be a Clown"
- (1948) Kiss Me, Kate — "Another Op"nin", Another Show", "Brush Up Your Shakespeare", "I Hate Men", "So In Love", "Too Darn Hot"
- (1950) Out Of This World — "From This Moment On", "I Am Loved"
- (1953) Can-Can — "I Am In Love", "I Love Paris"
- (1954) Silk Stockings — "All Of You", "Paris Loves Lovers"
- (1955) High Society — "Mind If I Make Love To You", "True Love (song)|True Love", "Who Wants To Be A Millionaire ? (song)|Who Wants To Be A Millionaire?", "You're Sensational"
- (1956) Les Girls — "Ca, C'est L'amour", "You're Just Too, Too"
- (1958) Aladdin (television)|Aladdin (television) — "Opportunity Knocks But Once"
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|