Apollons

Vikipēdijas lapa
Apollons
Statuja, kurā redzams Apollons ar cītaru
Sengrieķu mitoloģija
Aizgādnis par mūziku, dzeju, mākslu, dejām, veselībus, ārstniecību, pareģojumiem, gaismu, sauli, zināšanām, kolonizatoriem un loka šaušanu
Uzturēšanās vieta Olimpa kalns
Simboli lira, lauru vainags, pitons, krauklis, gulbis, loks un bultas
Personīgā informācija
Vecāki Zevs, Lēto
Brāļi un māsas Artemīda (dvīņumāsa)
Bērni Asklēpijs, Troils, Aristejs, Orfejs
Romiešu analogs Fēbs (tiek arī saukts par Apollonu)

Apollons (sengrieķu: Ἀπόλλων, Apóllōn) ir viens no divpadsmit Olimpa dieviem, mākslas aizbildnis sengrieķu mitoloģijā. Viņš ir Zeva un Lēto dēls, Artemīdas dvīņubrālis. Apollons ir pār daiļajām mākslām valdošo mūzu aizgādnis, dziedātāju un dzejnieku patrons. Sākotnēji ganāmpulku aizgādnis, pamazām viņš arvien vairāk kļuva par gaismas dievu, saules dievu. Vēlāk viņu sāka uzskatīt par izceļotāju un jaundibināto grieķu koloniju aizstāvi un pēc tam arī par mākslas, dzejas un mūzikas aizgādni. Romiešu mitoloģijā Apollona analogs ir Fēbs, dažreiz tiek saukts arī par Apollonu.

Mīts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gaismas dievs zeltmatis Apollons dzimis Dēlas salā. Viņa māte ir Lēto un tēvs Zevs. Lēto vajāja sadusmotā Zeva sieva Hēra. Hēras uzsūtītā drakona Pitona vajāta, viņa klīda pa visu pasauli, kamēr beidzot patvērās Dēlas salā, kas šai laikā klejoja pa vētrainās jūras viļņiem.

Apollonam bija deviņas mūzasKalliope (episkā dzeja un daiļruna), Klio (mūza, kas dara slavenu, vēstures mūza), Melpomene (traģēdija), Eiterpe (poēzijas un mūzikas), Erato (liriskā un mīlestības poēzija), Terpsihora (dejas un kora dziedāšanas), Talija (komēdija), Polihimnija (himnas), Urānija (astronomija), kā arī māsa Artemīda — medību un mēness dieviete.

Apollonam bija dēls Asklēpijs, ārstniecības dievs. To izskoloja kentaurs Hīrons, bet Apollona dēls drīz pārspēja to, jo ne tikai prata ārstēt slimības, bet arī atdzīvināt mirušos. Par to sadusmojās Aīds un Zevs, kurš Asklēpiju nogalināja. Lai mierinātu Apollonu, Zevs to uznesis debesīs un padarījis par Čūskneša zvaigznāju.

Kulta vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visā senajā pasaulē bija pazīstama Apollona svētnīca Delfos, kur svētceļniekiem pareģoja priesteriene Pītija. Līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai Apollona tempļa pamati, tomēr arī tie ir ļoti iespaidīgi. Tempļa celtniecība tika sākta 370. gadā p.m.ē., un tā ilgusi 30 gadus.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]