Krievijas Konstitūcija
Krievijas Federācijas Konstitūcija ir Krievijas Federācijas pamatlikums; vienīgais tiesiski politiskais akts, kam ir augstākais juridiskais spēks visā federācijas teritorijā.[1]
Krievijas vēsturē (ieskaitot Krievijas PFSR periodu) pavisam ir bijušas piecas konstitūcijas, ieskaitot spēkā esošo. Pirmā tika pieņemta 1918. gadā, pēdējā 1993. gada 12. decembrī visas Krievijas tautas balsojuma rezultātā, kas tika organizēts pēc Krievijas prezidenta izdotā 1993. gada 15. oktobra rīkojuma.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1832. gadā izdeva Krievijas Impērijas likumu krājumu. Krievijas imperatoram pildot 1905. gada 17. oktobra manifestā doto solījumu, 1906. gadā pieņēma "Valsts pamatlikumu" jaunu redakciju [1]. 1918. gada 10. jūlijā 5. Viskrievijas Padomju kongresā pieņēma Krievijas PFSR Konstitūciju. Atkārtoti konstitūcijas tika pieņemtas 1925., 1937. un 1978. gados: KPFSR 1925. gada Konstitūcija, KPFSR 1937. gada Konstitūcija, KPFSR 1978. gada Konstitūcija.
Krievijas Federācijas 1993. gada Konstitūcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Struktūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šobrīd spēkā esošā Krievijas Konstitūcija sastāv no preambulas un divām daļām. Pirmā daļa sastāv no 9 nodaļām un 137 pantiem, kas nostiprina politiskās, sabiedriskās, tiesiskās, ekonomiskās un sociālās sistēmas Krievijas Federācijāā, cilvēku tiesības un brīvības, Krievijas federatīvo uzbūvi, sabiedrisko varas institūciju statusu, kā arī Konstitūcijas izmainīšanas un labošanas kārtību. Otrā daļa reglamentē noslēguma un pārejas stāvokli, tādējādi tā darbojas kā konstitucionāli tiesisko normu nepārtrauktības garants.
Krievijas Federācijas Konstitūcijas struktūru var aprakstīt šādi:
- Preambula
- Pirmā daļa
- 1. nodaļa Konstitucionālās iekārtas pamati (1.-16. pants)
- 2. nodaļa Cilvēka un pilsoņa tiesības un brīvības (17.-64. pants)
- 3. nodaļa Federatīvā uzbūve (65.-79. pants)
- 4. nodaļa Krievijas Federācijas prezidents (80.-93. pants)
- 5. nodaļa Federālā sapulce (94.-109. pants)
- 6. nodaļa Krievijas Federācijas valdība (110.-117. pants)
- 7. nodaļa Tiesu vara (118.-129. pants)
- 8. nodaļa Vietējās pašvaldības (130.-133. pants)
- 9. nodaļa Konstitucionālie labojumi un konstitūcijas pārskatīšana (134.-137.pants)
- Otrā daļa. Noslēguma un pārejas stāvoklis
Konstitucionālie labojumi un konstitūcijas pārskatīšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievijas Konstitūcijas Pirmās daļas 9. nodaļā tiek reglamentēta kārtība, kādā izdarāmi Konstitucionālie labojumi un konstitūcijas pārskatīšana. Tāpat šie jautājumi ir noregulēti 1998. gada 6. februāra Federālajā likumā "Par Krievijas Federācijas Konstitūcijas labojumu pieņemšanu un to stāšanos spēkā". Turklāt, 135. Konstitūcijas pantā ir norādīts, ka ir jāuzraksta Federālais Konstitucionālais likums par Konstitucionālo Sapulci, taču līdz šim brīdim vēl nav uzrakstīts.
Konstitucionālo likumdevēju iniciatīvas subjekti - subjekti, kas var iesniegt priekšlikumus par labojumiem Konstitūcijā. Tie ir:
- Krievijas prezidents;
- Krievijas Federācijas padome;
- Krievijas Valsts dome;
- Krievijas Federācijas subjektu likumdevēju institūcijas;
- Viena piektā daļa Federācijas padomes locekļu vai Valsts Domes deputātu.
Konstitūcijas pārskatīšana no konstitucionālo labojumu iesniegšanas atšķiras ar to, ka pirmajā gadījumā tiek pieņemta jauna konstitūcija, bet otrajā gadījumā - esošajā Konstitūcijā tiek veikti labojumi. Labojumus var veikt tikai 3.-8. Konstitūcijas nodaļās. Lai veiktu labojumus 1., 2. vai 9. Konstitūcijas nodaļā, jāsāk Konstitūcijas pārskatīšanas procedūra.
Konstitūcijas pārskatīšanas procedūra sākas ar kāda no Konstitucionālo likumdevēju iniciatīvas subjektu iesniegtiem priekšlikumiem Valsts Domē par Konstitūcijas pārskatīšanu. Ja Valsts Dome priekšlikumus atbalsta (tam ir nepieciešams vismaz trīs piektdaļu deputātu atbalsts), tad piecu dienu laikā priekšlikumi tiek nosūtīti Federācijas padomei, kura tāpat var izteikt atbalstu tikai ar vismaz trīs piektdaļu padomes locekļu piekrišanu. Pēc tam ir jāsasauc Konstitucionālā sapulce - īpaša institūcija, kuras izveidošanas un darbības kārtība ir jāapraksta speciālā Federālā Konstitucionālā likumā. Konstitucionālā sapulce pieņem vienu no šiem lēmumiem:
- apstiprina Konstitūcijas maiņu
- izstrādā jaunas Konstitūcijas projektu, kuru
- pieņem pati Konstitucionālā sapulce ar vismaz divu trešdaļu balsu skaitu
- apstiprina visas tautas balsošanā, kur projektu ir jāatbalsta vismaz pusei vēlētāju, kas ir piedalījušies vēlēšanās, ar nosacījumu, ka vēlēšanās piedalās vismaz puse balsstiesīgo Krievijas pilsoņu
Piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Skat.: Козлова Е.И., Кутафин О.Е. Конституционное право России: Учебник. - М.: Проспект, 2006. - С. 608 ISBN 5-482-00716-2; Комаров С.А., Малько А.В. Теория государства и права: Учебно-методические пособие, краткий учебник для вузов. - М.: Инфра-М, 2001. - С. 448 ISBN 5-86225-968-6
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krievijas Konstitūcija.- Krievijas Konstitūcijas oficiālais teksts (krieviski)
- Krievijas Konstitūcijas oficiālais teksts krievu, angļu, franču un vācu valodās (Гарант-Интернет)
- Krievijas konstitūcija: raksturs, evolūcija, mūsdienīgums (krieviski)
- Krievijas Konstitūcija. Komentāri. Pieņemšanas vēsture. Krievijas Federācijas subjektu konstitūcijas un reglamenti.(krieviski)
