10. jūlijs

10. jūlijs ir gada 191. diena pēc Gregora kalendāra (192. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 174 dienas.

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1890. — Vaiominga kļuva par 44. ASV štatu.
1907. — Pieņemts pašreizējais Nīderlandes ģerbonis.
1919. — apvienojot Dienvidlatvijas un Ziemeļlatvijas brigādes, izveidoja Latvijas armiju, par tās pirmo virspavēlnieku iecēla ģenerāli Dāvidu Sīmansonu.
1940. — Otrais pasaules karš: izveidota Višī Francijas valdība.
1962. — ASV palaists pasaulē pirmais sakaru pavadonis Telstar.
1967. — Jaunzēlande ieviesa decimālo naudas sistēmu.
1973.
- Bahamas ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes.
- pieņemts pašreizējais Bahamu karogs.
1985. — Francijas izlūkdienesta aģenti nogremdē organizācijas Greenpeace kuģi Rainbow Warrior.
1986. — Liepājā tika nodibināta Latvijas cilvēktiesību aizsardzības grupa Helsinki-86.
1988. — Arkādijas parkā Rīgā tika likti pamati Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustībai.
1991. — Boriss Jeļcins sāka pildīt pirmā Krievijas prezidenta pienākumus.
2003. — Vācijā sākās otrais IFAF Pasaules kauss amerikāņu futbolā.
2020. — Eiropas Centrālā banka apstiprināja Bulgārijas un Horvātijas pievienošanos Eiropas Valūtas kursu mehānismam, ar mērķi šīm valstīm ieviest eiro.

1509. — Žans Kalvins (Jean Calvin), kalvinisma pamatlicējs (miris 1564. gadā)
1835. — Henriks Veņavskis (Henryk Wieniawski), poļu vijolnieks (miris 1880. gadā)
1856. — Nikola Tesla (Никола Тесла), serbu izcelsmes ASV izgudrotājs (miris 1943. gadā)
1867. — Makss fon Bādens (Max von Baden), Vācijas kanclers (miris 1929. gadā)
1871. — Marsels Prusts (Marcel Proust), franču rakstnieks (miris 1922. gadā)
1876. — Viljams Molonijs (William Moloney), amerikāņu vieglatlēts (miris 1915. gadā)
1888.:
- Džordžo de Kīriko (Giorgio de Chirico), itāliešu mākslinieks (miris 1978. gadā)
- Oto Šterns (Otto Stern), vācu fiziķis (miris 1969. gadā)
1902. — Kurts Alders (Kurt Alder), vācu ķīmiķis (miris 1958. gadā)
1931. — Alise Manro (Alice Munro), Kanādas rakstniece
1940. — Ģirts Jakovļevs, latviešu aktieris
1942. — Ronijs Džeimss Dio (Ronnie James Dio), ASV rokdziedātājs (miris 2010. gadā)
1943.:
- Arturs Ešs (Arthur Ashe), ASV tenisists (miris 1993. gadā)
- Viktors Skudra, latviešu jurists (miris 2011. gadā)
1974. — Šarlote Perelli (Charlotte Perrelli), zviedru dziedātāja
1985. — Ivans Vagners (Иван Викторович Вагнер), Krievijas kosmonauts

138. — Adriāns (Hadrianus), Romas imperators (dzimis 76)
1103. — Ēriks I (Eric I), Dānijas karalis (dzimis aptuveni 1060. gadā)
1290. — Lāslo IV Kumāns (Kun IV. László), Ungārijas karalis (dzimis 1262)
1584. — Vilhelms Klusētājs (Willem de Zwijger), nīderlandiešu politiķis (dzimis 1533)
1825. — Frīdrihs fon Vetbergs (Friedrich von Wettberg), Sēlpils muižnieks, valsts darbinieks (dzimis 1779)
1851. — Luijs Dagērs (Louis Daguerre), franču fotogrāfs (dzimis 1787)
1884. — Pols Morfijs (Paul Charles Morphy), ASV šahists (dzimis 1812)
1910. — Johans Gotfrīds Galle (Johann Gottfried Galle), vācu astronoms, Neptūna atklājējs (dzimis 1812)
1931. — Eižens Šmits (Eugen Schmidt), dāņu sporta šāvējs, vieglatlēts un virves vilkšanas pārstāvis, olimpiskais čempions virves vilkšanā (dzimis 1862.)
1941. — Dželijs Rols Mortons (Jelly Roll Morton), ASV džeza pianists un komponists (dzimis 1890)
1943. — Jānis Seskis, Latvijas diplomāts (dzimis 1877)
2006. — Šamils Basajevs (Шамиль Басаев), čečenu kaujinieks (dzimis 1965.)
2015. — Omārs Šarifs (عمر الشريف), ēģiptiešu aktieris (dzimis 1932)

Bahamās — Neatkarības diena.
Mauritānijā — Bruņoto spēku diena.
Latvijā — Septiņu brāļu diena. Latvijas armijas dibināšanas gadasvētki. Latvijas armija izveidota 1919.gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, par tās komandieri ieceļot ģenerāli Dāvi Sīmansonu.